Ferdinands Neibergs

Uzbrucējs. Bieži saukts par Uniona labāko uzbrucēju, bet kritizēts par asu vai pat rupju spēli.

Spēlēt sāka Rīgas LNJS sastāvā, 1929. gadā pievienojās Union komandai, palīdzēja tai iegūt tiesības spēlēt Virslīgā. Pašam Neibergam gan 1930. gadā Uniona rindās spēlēt nesanāca, jo viņu iesauca obligātajā kara dienestā Liepājā. Tur viņš pārstāvēja Liepājas ASK komandu, kā arī savas armijas vienības - Jūras aviācijas diviziona - komandu. Liepājas ASK sastāvā kļuva par Kurzemes meistaru, piedalījās pārspēlēs par vietu Virslīgā, kur ASK zaudēja Rīgas JKS vienībai.

Pēc kara dienesta beigām atgriezās Uniona sastāvā. 1931. gada 5. jūlijā aizvadīja savas karjeras laikā vienīgo spēli Latvijas izlasē: piedalījās ar 0-5 zaudētā mačā pret Poliju. Šī spēle iezīmējās ne tikai ar smagu zaudējumu, bet arī ar neskaidrību līdz pēdējam brīdim, kāds īsti būs Latvijas izlases sastāvs, kurā iztrūka vairāki labākie spēlētāji. Par Neiberga spēli viens laikraksts neko labu nerakstīja, atšķirībā no viņa vietā laukumā nākušajam Voldemāram Žinam veltītajiem uzslavas vārdiem.

Pēc 1931. gada Virslīgas sezonas pievienojās Rīgas Vanderera komandai, kurai šī izvērtās par labāko sezonu visā tās pastāvēšanas laikā, tiekot līdz "zelta spēlei" par Latvijas meistara titulu, kurā gan triumfēja Rīgas ASK. Tāpat Vanaderera sastāvā Neibergs kļuva par Rīgas meistaru (jāatzīst gan, ka šī turnīra prestiža līmenis nav īsti skaidrs). Tikām bez saviem labākajiem uzbrucējiem Hermaņa Jēniha un Neiberga palikusī Uniona vienība, kas gadu iepriekš bija izcīnījusi Virslīgas bronzas medaļas, 1932. gadā bija tikai sestā.

Pēc viena gada Vanderera rindās, Neibergs atkal atgriezās Unionā, divus gadus spēlēja visai sekmīgi un rezultatīvi, bet 1935. gadā vairs komandas rindās redzams nebija, līdz ar to Neiberga futbola karjera bija noslēgusies.

1933.-1934. gados piedalījies Valsts un pašvaldību darbinieku futbola turnīrā, pārstāvot Tautas labklājības ministrijas komandu, tiesa, tā laika TLM darbinieku sarakstos Neiberga uzvārds neparādās, kas nav pārsteidzoši, jo ierēdņu futbola turnīros trīsdesmito gadu pirmajā pusē diezgan daudz tika iesaistīti Virslīgas futbolisti, kuriem ne obligāti bija tieša saistība ar pārstāvēto organizāciju.

Futbolista karjeras faktu noskaidrošanā sarežģījumus rada apstāklis, ka vienlaikus ar Ferdinandu Neibergu spēlēja arī Juris Neibergs (dz. 1905. g., repatriējies kā vācbaltietis 1939. gadā). Abi Neibergi dažus gadus reizē bija Uniona biedri.

Citos sporta veidos

1930./1931. gada Liepājas zonas čempions un Latvijas vicečempions hokejā.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Ferdinands Johans Neibergs. Dzimis Rīgā Johana Frīdriha Neiberga un viņa sievas šuvējas Emīlijas Albertīnes Elizabetes (dz. Klaustiņa, 1876-?) ģimenē. Ferdinandam bija vecākais brālis Gustavs (1905-1933). Divdesmitajos gados un trīsdesmito sākumā dzīvoja Tallinas ielā 72, namā, kas piederēja Ferdinanda vecmāmiņai Albertīnei Klaustiņai.

1930. - 1931. gados izgāja obligāto kara dienestu Jūras aviācijas divizonā Liepājā. 1938. gadā Liepājā apprecējies ar Emīliju Alksni. Tālākais liktenis nav noskaidrots.

Izmantotie avoti

• 1930. g. 24. maijā Sporta biedrība "Union" atļauj Liepājas ASK pie sevis pārreģistrēt Fredi Neibergu un Oskaru Grīnu. LVVA 1799-1-167, 66. lpp.
• Fredis Neibergs KAFS reģistrēto spēlētāju sarakstā, 1930. g., LVVA 1799-1-159. 31. lpp.
• Tallinas ielas 72, Rīgā, mājasgrāmata. LVVA 2942-1-13564. 16., 22., 23., 36., 37., 44. lpp.
• Ferdinanda Johana Neiberga iekšzemes pase. LVVA 2996-13-2200.
• Emīlijas Neibergas iekšzemes pase. LVVA 2996-13-2196.
• Brīvā zeme, 1931-12-10. Uniona Neibergs pārgājis uz RV.