Rīgas LNJS

Latvju nacionālās jaunatnes savienība bija plaša organizācija ar pārstāvniecībām daudzās apdzīvotās vietās Latvijā, bet futbola ziņā tai bija divas nozīmīgākās nodaļas - Rīgā un Liepājā. Tās abas sākotnēji spēja sapulcināt savās rindās ļoti spēcīgus futbolistus, taču savas pozīcijas diezgan ātri nācās zaudēt.

LNJS kā organizācija bija dibināta 1920.gada 22.jūnijā. Rīgas nodaļas pirmajā futbola komandā spēlēja vēlākie Latvijas izlases dalībnieki Hermanis Saltups un Rūdolfs Bārda. Pirmajā Rīgas meistarības sezonā LNJS tika iedalīta A grupā, kur pēc četrām aizvadītām spēlēm tā dalīja pirmo vietu ar Latvju jaunatnes savienības komandu un bija nepieciešama papildspēle, lai izšķirtu pirmās vietas likteni. Īpatnējā kārtā gan uzvarētāju noskaidrot neizdevās - pēc pamatlaika rezultāts bija 1:1, bet papildlaika vidū (kad LNJS atradās zaudētāju lomā) spēles tiesnesis to pārtrauca tumsas iestāšanās dēļ, un drīz pienākušas ziemas dēļ arī atkārtota spēle nenotika. Taču tā kā arī A grupā turnīrs pabeigts netika un šajā gadā Latvijas meistara titulu neviens vēl neizcīnīja, nekādu īpašu sportisku seku šai nepabeigtajai spēlei nebija.

Pirms nākamās sezonas LNJS komandu atstāja lielākā daļa tās līderu. No 11 spēlētājiem, kas piedalījās novembra spēlē pret LJS (Saltups, Voldemārs Vilnieks, Oše, Arvīds Hammers Ivanovskis, Sauka, Reine, Apsītis, Rūdolfs Bārda, G.Krūmiņš) vairāki pārgāja uz LSB (Vilnieks, [Hammers, Ivanovskis, Oše), JKS piesaistīja Saltupu, Bārdu un Sauku. Līdz ar to lielā mērā 1922. gadā LNJS pirmajā komandā spēlēja iepriekšējā gada otrās komandas sastāvs.

Pirmajā pabeigtajā neatkarīgās Latvijas meistarībā LNJS spēlēja pēc spēka otrajā līgā un tajā izcīnīja dalītu pirmo vietu, gūstot vienādu punktu skaitu ar Marsa futbolistiem. Bija nepieciešama pārspēle par pirmo vietu, kurā ar 3-1 uzvarēja Marsa futbolisti.

Vēl vairākus gadus ar LNJS komandu Rīgas meistarsacīkstēs bija jārēķinās - B grupā tā bija viena no spēcīgākajām vienībām un 1925.gadā pat kļuva par B klases uzvarētāju, pārspēja A klases vājāko vienību ASK un 1926.gadā tā spēlēja Rīgas A klasē. Elites līmenī gan tik gludi LNJS futbolistiem negāja. Sezonu LNJS sāka ar pārliecinošu uzvaru pret ASK, bet nākamajās četrās spēlēs piedzīvoja tikai zaudējumus, no kuriem divi bija likumsakarīgi - pret RFK un LSB, kas bija Rīgas labākās komandas, viens - sāpīgs (pret Amatieri LNJS divreiz izvirzījās vadībā, bet tāpat zaudēja) un viens tāds, no kura vajadzēja varēt izbēgt - pret JKS, no kuras kārtējo reizi bija aizgājis teju viss pirmās komandas sastāvs (viens no bijušajiem JKS līderiem - aizsargs Kārlis Bone - bija pārgājis uz LNJS). Rezultātā LNJS ieņēma piekto vietu, apsteidzot vienīgi ASK.

LNJS komanda 1925. gadā, Rīgas B klases uzvarētāja. Otto Sprūdes foto

Tā kā pirms 1927.gada sezonas tika izveidota Virslīga, kurā vieta atradās trim labākajām Rīgas komandām, LNJS nācās spēlēt kopā ar citām otrā ešelona komandām, Rīgas A klases turnīrā izcīnot trešo vietu. Pēc 1927.gada sezona LNJS atstāja komandas labākie spēlētāji: Jānis Skuja, Rūdolfs Kundrāts, Alfons Novickis. Likumsakarīgi, arī rezultāti gāja uz leju. 1928.g. A klasē LNJS bija priekšpēdējā vietā, bet nākamajā gadā - jau bezcerīgā pēdējā. Tiesa, 1929.gadā tā arī nomainīja nosaukumu un tagad dēvējās par Rīgas nacionālās jaunatnes biedrību. Komandai bija jāpāriet uz otro līgu, bet 1930.gadā RNJB meistarsacīkstēs vispār nepiedalījās. Gadu vēlāk tā otrajā līgā tomēr uzspēlēja, arī šajā līmenī bija vājākā no visām komandām. Vēl pāris gadus RNJB piedalījās Rīgas meistarsacīkšu jaunatnes līgās, bet pieaugušo komanda vairs atjaunota netika.

Līdzās jau tekstā pieminētajiem LNJS sportistiem kā ievērojami ir minami Kārlis Vilks (viņš 1926.gadā pārnāca no Cēsu Viesīgās biedrības), Pēteris Skuja (vairāk zināms kā hokejists), Balodis, vārtsargs Lasis, A.Neibergs, Voldemārs Viņķis.