Sezonas | Klubs |
---|---|
1925-1927 | JKS |
1928-1929 | RFK |
1930-1940 | Rīgas Wanderer |
1941 | Spartaks |
1942-1943 | Rīgas Wanderer |
1944 | Universitātes sports |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1934-1935 | 10 (3) |
Augumā neliels, tehnisks uzbrucējs. Futbolu sāka spēlēt 1925. gadā JKS zēnu komandā, no tās pārgāja uz RFK, kuras sastāvā 1928. gadā aizvadīja vairākas spēles Virslīgā. Vislabāk bija zināms kā Rīgas Vanderera futbolists, tā rindās aizvadot pēdējos 10 Latvijas neatkarības gadus. 1930. gada pavasarī spēlē pret ASK ieguva smagu kājas traumu, kuras dēļ izlaida gandrīz visu sezonu, daudz laika pavadīja slimnīcā. Divkārtējs otrās vietas ieguvējs Latvijas Virslīgā (1932, 1934), ieguvis Rīgas kausu (1934), kā arī divas reizes Latvijas kausu (1936, 1938).
Latvijas izlasē aizvadīja 10 spēles 1934. un 1935. gadā. 1935. gada 30. maijā atzīmējās ar trīs vārtu guvumiem Latvijas izlases spēlē pret Lietuvu. Iepriekš bija Latvijas izlases rezervists, tai skaitā jau 1928. gada 1. septembra spēlē pret Lietuvu.
Baigajā gadā Spartakā (uz RV bāzes veidotā komandā), bet nacistu okupācijas laikā - atkal RV sastāvā, vienīgi 1944. gadā pārstāvēja citu komandu - Universitātes sportu.
Pilnā vārdā Hugo Aleksandrs Vītols. Dzimis Rīgā Jāņa Vītola un viņas sievas Amālijas Vītolas (meitas uzvārds Neimane), kristīts Rīgas ev.lut. Pāvila draudzē. Trīsdesmitajos gados strādāja kā montieris pie būvuzņēmēja Pētera Neimaņa. Bijis izsūtījumā. Miris Rīgā, apbedīts Lāčupes kapos.
Brīvvalsts laikā bija divi populāri sportisti vārdā Hugo Vītols. Līdzās futbolistam otrs, presē biežāk pieminētais, Hugo Vītols bija bokseris un lodes grūdējs.