Juris Emils Skadiņš

Centra uzbrucējs. Saukts Bišumuiža, lai viņu atšķirtu no diviem citiem Rīgas Unionā spēlējušajiem Skadiņiem: viņa brālēniem Ērika (Puļčika) un Johana (Džonkas). Bija rezultatīvs uzbrucējs, 1934. gadā viens no Virslīgas labākajiem vārtu guvējiem, 1935. gadā - rezultatīvākais Uniona spēlētājs. Vienmēr cīnījās līdz spēles pēdējām sekundēm. Bija Latvijas izlases kandidāts, bija izlases sastāvā 1931. gada 19. augusta spēlē Helsinkos pret Somiju, atsevišķi avoti vēsta, ka Skadiņš šajā spēlē devies laukumā uz maiņu, tomēr šim faktam pārliecinoši pierādījumi nav atrasti.

Futbolista gaitas sāka 1927. gadā. Uniona pirmajā komandā 1931. gadā, pamazām kļuva par vienu no komandas līderiem. Kad 1935. gadā Unions vietu Virslīgā zaudēja, Skadiņš, tāpat kā viņa draugs un komandas biedrs Jānis Bebris pārgāja uz RV komandu, bija tai uzticīgs visus turpmākos gadus. Baigajā gadā Spartakā, pēc tam atkal RV, kara gados bija Rīgas Vilku komandas priekšnieks. Darbojās arī kā treneris, vadīja RV Jaunatnes līgas komandu, 1939. gada Jaunatnes līgas uzvarētāju.

Gados pēc 2. pasaules kara spēlēja Dānijā Alborgas komandā "Chang". Pēc izceļošanas uz Austrāliju spēlēja Golburnas futbola klubā, ar ko izcīnīja trīs ceļojošos agpgabala kausus. Aktīvās sporta gaitas plānoja beigt 1952. gadā, taču reāli vēl uzspēlēja gan Sidnejas "Ausekļa" sastāvā, gan Melburnas latviešu futbola klubā, faktiski no futbola atvadījās piecdesmito gadu vidū.

Citos sporta veidos

RV sastāvā spēlēja basketbolu, nodarbojās ar tenisu un galda tenisu. Trimdā ilgus gadus darbojās kā MLS basketbola komandas treneris.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Georgs Emīls Skadiņš. Dzimis Katlakalna Vilkumuižā lauksaimnieka Jura Augusta Rūdolfa Skadiņa (1880-1954) un viņa sievas Emmas (dz. Purgaile) ģimenē, kristīts Katlakalna evanģliski luteriskajā baznīcā. Māsa Emma (prec. Millere, 1915-?). No 1922.gada līdz 1927.gadam mācījies Rīgas pilsētas 31. pamatskolā, pēc tās pabeigšanas no 1927. līdz 1931. gadam mācījies Rīgas 2. ģimnāzijā, ko beidzis 1931. gadā. 1932. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. Neatkarīgajā Latvijā strādāja kā notariāta darbinieks.

Pēc otrā pasaules kara DP nometnēs Dānijā, nodarbināts kā laukstrādnieks. 1951. gadā izceļoja uz Austrāliju. Pirmajos gados Austrālijā strādāja cementa gatavošanā.

Piecdesmito gadu otrajā pusē arvien vairāk iesaistījās sporta dzīves organizēšanā. Kad 1959. gadā apvienojās Rīgas un Dainas kopas, izveidojot organizāciju "Melburnas latviešu sports", Skadiņu ievēlēja tā pirmajā valdē, savā pārziņā viņš paņēma tenisa un galda tenisa nozares. Aktīvi darbojās Melburnas latviešu sporta dzīvē, darbojās kā MLS vadītājs, sekretārs, basketbola treneris un menedžeris vienā personā. Līdz astoņdesmito gadu beigām darbojās Melburnas sporta dzīvē.

1989. gada decembrī Juri Skadiņu ķēra trieka, 1990. gada 13. janvārī miris.

Izmantotie avoti

• Jura Skadiņa studiju lieta Latvijas universitātē, LVVA 7427-1-17529
• Materiāli par Juri Skadiņu Arolsen arhīvos
• Austrālijas latvietis, 1952-04-08. Uzticība sportam