Sezonas | Klubs |
---|---|
1929-1932 | Rēzeknes pilsētas sporta klubs |
1933-1940 | RFK |
1941 | Rīgas Dinamo |
1943 | Kazaņas Dinamo |
1945 | Rīgas Dinamo |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1937-1940 | 21 (0) |
Sporta gaitas sācis ar futbolu 1923. gadā. Aizraušanos ar futbolu veicināja Jaunekļu Kristīgās savienības Rēzeknes nodaļas laukuma atrašanās maršrutā starp Maģera mājām un skolu. Organizētāk ar futbolu sāka nodarboties, uzsākot mācības Rēzeknes ģimnāzijā, kļuva par Rēzeknes vidusskolu meistaru futbolā. 1929. gadā iestājas Rēzeknes pilsētas sporta klubā, spēlēja Latgales sastādītajā komandā. Būdams Rēzeknes PSK biedrs, spēlēja gan kā aizsargs, gan centra pussargs un centra uzbrucējs. 1933. gadā ar Rēzeknes PSK pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja Latgales meistarvienības godu.
1933. gada rudenī pārcēlās dzīvot uz Rīgu un iestājās RFK, sākotnēji izmēģināja spēkus visās uzbrucēju pozīcijās, līdz nostabilizējās kā labās malas pussargs. 1937. gadāja debitē Latvijas izlasē, uzreiz kļuva par stabilu valstsvienības spēlētāju, gan izlasē, gan klubā spēlējot pussargu līnijā kopā ar Ēriku Pētersonu un Jāni Lidmani. 1937.-1939. gados aizvadīja Latvijas izlasē 20 spēles. Bija izslavēts ar savu ātrumu, izturību, neatlaidību un bumbas atņemšanas māku.
Baigajā gadā - LPSR sporta dzīves vadītājs, spēlēja Rīgas Dinamo komandā. Kara laikā evakuējās, spēlēja Kazaņas Dinamo. 1945. gadā - Dinamo 2. komandā.
Dzimis Rēzeknē skolotāja Jāņa Maģera un viņa sievas Veras (dz. Petrova) ģimenē. Mācījies Rēzeknes ģimnāzijā. Līdz pat Latvijas okupācijai Maģers nebija sevišķi ievērojams ārpus futbola laukuma, taču līdz ar padomju okupācijas sākumu pēkšņi kļuva ietekmīgs un ievērojams. Dažādi avoti apgalvo, ka Maģera straujo pacelšanos veicināja viņa radniecība ar no PSRS iebraukušo čekistu Vikentiju Latkovski (kurš esot bijis Maģera māsas vīrs), kā rezultātā Maģers vadīja tolaik vēl Latvijas ministru prezidenta amatā esošā Kārļa Ulmaņa apsardzi, bet vēlāk - visu sporta dzīvi LPSR. Trūkst informācijas par to, reāli cik liela (un vai vispār) Sergejam Maģeram bija teikšana jebkādu procesu vadīšanā, bet ir pieņemts uzskatīt, ka ar viņa iesaistīšanos no izsūtījuma tika izglābts cits Latvijas izlases futbolists Kārlis Upenieks.
Līdz ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu PSRS, Maģers no Rīgas evakuējās uz iekškrieviju. Latvijā atgriezās ar Sarkano armiju, taču pēckara gados sevišķi manāms nebija, LPSR presē viņa uzvārds pēc 1945. gada vairs neparādās, iemesli, kāpēc viņš tika nodots aizmirstībai, nav skaidri zināmi.
Atbilstoši pases lietai, uzvārds pierakstīts kā Māgers. Citur redzēta arī rakstība Māģers. Visbiežāk tomēr pieņemts to pierakstīt kā Maģers.