No rīta, kad braucu ar riteni uz darbu, totāli pārsalu. Pie vainas varētu būt temperatūra zem nulles. Iespējams, auto šodien būtu bijis prātīgāks pārvietošanās līdzeklis. Darbā, ēdot pankūkas ar āboliem, apdedzināju rīkli, tagad sūrst. Kantorī šodien ir apmēram trešdaļa no normālā cilvēku skaita, turklāt datoriķu galā - pat mazāk. Visu dienu ņemos ar jaunu versiju kompānijas prezentācijai Flashā, pamazām tā man pat sāk iepatikties. Cerams, ka rītdien panākšu, ka patīk arī priekšniecībai.
Pirms kāda laika paudu šeit savu sajūsmu par Alises elektronisko bibliotēku datu bāzi. Šobrīd varu paust gluži pretējo.
Tas, ka Bītli (un it īpaši Džordžs Harisons) bija lieli "Lidojošā cirka" cienītāji, man bija zināms jau labi sen. Bet izrādās, ka filmai par svēto grālu savu naudas daļu atvēlēja arī Pink Floyd, kuri savulaik pat albūmu ierakstīšanā taisīja pārtraukumus, lai varētu noskatīties televīzijā kārtējo Lidojošā cirkus epizodi.
Turpinot mītu sēriju. Kā tiek apgalvots virknē dažādu avotu, Napoleons (tas, kas Bonaparts, nevis tas, kas Dynamite, pieņemsim, ka man citi attēli nebija pieejami), nebija īpaši mazāka auguma par vidējo sava laikmeta francūzi un viņa "sīkums" esot bijis tikai britu izmantots nievājošs propogandas elements, kuram izdevies labi iesēsties.
Nevaru tā arī saprast, kāpēc Elviss tiek dēvēts par rokenrola karali un pielūgts vēl šobaltdien kā kaut kāds guru.
Mani sauc Ahmeds Ben-Rahms. Es Jeruzālemes tirgū pārdodu paklājus, segas un citas sadzīvē noderīgas lietas par vislabākajām cenām. Mani klienti ar manām precēm vienmēr ir ļoti apmierināti. Pērciet paklājus pie Ahmeda Ben-Rahma!