Kazhes pierakstu burtnīca

Patiesībā šī informācija nav ļoti svarīga, vienkārši vēlējos pievērst sev jūsu uzmanību. Uzgāju netā latviešu zirgu un govju vārdu (un vārdadienu) kalendāru. Varētu ņemt to par labu piemēru, kā nesaukt savu bērnu, ja negribas, lai tam būtu zirga vai govs vārds. Lai būtu skaidrs, ka šeit parādās ne tikai tādi vārdi kā Brūnaļa un Dūkanais, sniedzu nepilnu sarakstu ar "cilvēku" vārdiem, kas iekļauti šajā kalendārā (tie vārdi, kas cilvēku vidū ir kaut cik izplatīti un kas nav tipiski goviski, tipa "Zīle" un kam es vairāk vai mazāk pazīstu kādu pārstāvi):

Man šodien bija misija aizbraukt uz lidostu savāk no štatiem atlidojušo onkuli (kas ieradies, tā kā rītdien gaidāma vecfātera grāmatas prezentācija). Galvenais gan patiesībā bija nevis aizbraukt viņam pakaļ, bet ieplānot maksimāli lietderīgu laika patēriņu, lai darbā mazāk būtu jāatstrādā.

Kā to droši vien vairums mani pazīstošo cilvēku lieliski zina, es esmu diezgan izteikts Monty Python`s Flying Circus dalībnieku fans un ar lielu entuziasmu cenšos savā īpašumā iegūt (pareizāk - noskatīties vismaz vienreiz un tad, iespējams, saglabāt) jebkuru video materiālu ar šo sešu - nebaidīšos teikt - ģeniālo komiķu (un ne tikai komiķu) piedalīšanos. Vakar pat piespiedu Lieni noskatīties diezgan apšaubāmas reputācijas filmu "Man about town" ar John Cleese piedalīšanos (pēc mirkļa par to parādīsies apraksts faktoīdā). Tomēr jāatzīst, ka patlaban vislielākā interese man ir radusies par viena no mazāk pazīstamajiem paitoniem - Michael Palin - darbību.

Kaut kad starp otrdienas vakaru un trešdienas rītu mums mājās pazuda internets. Dabiski, ka pateicoties samitam provaideris vakar nestrādāja, līdz ar to tas joprojām nav atjaunots un tikai šorīt beidzot viņus sazvanīju, lai uzzinātu, ka "ir problēmas". Provaidera tech support, manuprāt, ir kaut kas līdzīgs ātrajai palīdzībai vai gāzes dienestam - viņiem ir jāstrādā vienmēr. Nu, labi, vismaz 24/5, brīvdienās bez neta var iztikt. Darbadienās - no fooking way!

Pēc vakardienas relatīvi mierīgās tikšanas uz darbu un atpakaļ šodien nebiju sagatavots piedzīvojumiem. Vispirms, tāpat kā vakar atceļā izrādījās, ka autobuss brauc ar solīdu līkumu zem Kalnciema tilta, bet ar to jau biju rēķinājies. Toties labākais notika posmā pirms Uzvaras pieminekļa. Autobuss apstājās diezgan patālu no krustojuma, tā it kā tur būtu baigais korķis. Domāju - nu nekas, laikam uz brīdi bloķēta satiksme. Aizdomas, ka kaut kas nav ok, radās, kad autobusa vadītājs izslēdza aizdedzi un atvēra durvis. Cilvēki sāka plūst laukā un izrādījās, ka priekšā mums ir vēl vairāki desmiti autobusu. Daļa no tiem pasažierus jau laida ārā, daļa - vēl nē. Jebkurā gadījumā ceļu no Uzv.p. līdz darbam nācās veikt ar kājām, turklāt pa šo laiku kustība atjaunota netika. Ievērojot to, cik daudz busu bija priekšā manējam, var spriest, ka blokāde bija jau pirms kāda laika sākusies. Es vēl varu priecāties, ka man darbs ir relatīvi tuvu no centra, savādāk būtu pavisam nejauki. Jā, toties Vecrīgai apkārt nebija sētas. Kopā ar pūli bliezos tai cauri, tikai pusceļā armijnieki paziņoja, ka nupat iela tomēr ir tikusi noslēgta (cilvēki man priekšā vairums vēl paspēja izvairīties no iešanas Vecrīgai apkārt). Kopumā ceļš uz darbu šodien 30 minūšu vietā prasīja 60 minūtes, un tas bija ļoti jauki.

Tikai šodien atklāju, ka Rīgas bibliotēkām ir parādījies internetā pieejams kopkatalogs (http://katalogs.rcb.lv/Alise/), kurā varu uzzināt, piemēram, ka Haruki Murakami "Aituvīra Ziemassvētkus" varu atrast kādās 25 bibliotēkās, Bītlu pirmās ASV tūres DVD ir atrodams Centrālajā bibliotēkā, bet nevienu Ļeņina grāmatu mūsu bibliotēkas neglabā. Viena lieta gan ir dīvaina - iekš Firefox un IE šī lapa man kaut kā nestrādā, tikai ar Opera.

Tā kā zināju, ka pa Slokas ielu satiksme šodien nenotiks, aizgāju uz autobusa/trolejbusa pieturu Vīlipa ielā (trolejbusi gan laikam arī nekursē). Vispirms redzēju pabraucam garām un nepieturam 53. autobusu, kurš pa turieni parasti nekursē. Tad nāca 21. autobuss (kādreizējais 38.) - stipri vien pilns, cik var noprast, vairums Imantas ļaužu izmanto tieši to. Izlēmu iekšā nekāpt - cerībā, ka nākamais autobuss būs tukšāks. Vēl pēc pāris minūtēm nāk 4. autobuss - vispār gandrīz bez pasažieriem, apsēdos kā tāds kings. Satiksme perfekta - mašīnu gandrīz nav, nekur nekādas aizķeršanās. Interesanti bija braukt gar Slokas ielu - tā ir vienkārši pārbāzta ar policistiem, kas tur stāv ik pēc 5-10 metriem. Uzvaras bulvāra un Slocenes krustojumā arī interesanti - šķērsām nolikts mentvagons, bloķējot vienu joslu. Menti staigā pa ielas vidu, traucē satiksmi, sarunādamies ar otrā malā esošajiem biedriem. Periodiski ik pēc 10-15 metriem šamie stāv arī Uzvaras bulvārī līdz Akmens tilta sākumam. Uz tilta gan viss mierīgi. Uz tilta pilnīgs tukšums - gājēji laikam iet baidās, bet mašīnām braukt noliegts. Iebraucam centrā, gan krastmala, gan 13. janvāra iela gandrīz kā izslaucītas, vispār tik maz mašīnu centrā, manuprāt, parasti nevienā nakts stundā nemēdz būt. Izkāpju pie Coca-Cola plaza laukā, dodos Čaka ielas virzienā. Visām šķērsielām kaut kur pa vidu izvietoti dokumentu pārbaudes posteņi, pie kuriem veidojas jau rindas (sajūta bišķi tāda, it kā aiz žogiem un posteņiem atrastos kāds geto). Čaka iela šodien ir Rīgas centrālais bulvāris, visa cilvēku plūsma pamatā notiek tieši tur (droši vien tāpēc ka Barona iela līdz Elizabetes ielai ir slēgta). Vairāk nekā ievērojama, ko ziņot nav. Rīgā pagaidām viss mierīgi, nevienu NATO blēdi vēl nemana. Bet vispār šitie policijas daudzumi tomēr liek domāt, ka ārpus Rīgas šodien ir noziedznieku paradīze. Un vēl es domāju - vai patiešām kāds tic, ka visiem šiem drošības pasākumiem ir jēga? Manuprāt, profesionāliem ekstrēmistiem apčakarēt vairākus simtus Latvijas policijas un armijas ļaužu tādā mērā, lai varētu nokļūt pietiekami tuvu kādai lielai šiškai, varētu nemaz tik grūti nebūt. Tas, ka viss šodien un rīt noritēs mierīgi, līdz ar to būs mazākā mērā drošības pasākumu, bet lielākā - miera traucētāju trūkuma - rezultāts.

Vakardien skatītā "Barnyard" un tā tesmeņaino buļļu iespaidā man radās tēma, par kuru gribētos mazliet izteikties.

Šodien kļuvu par aculiecinieku noziegumam ļoti nelielos apmēros. Proti, redzēju, kā RIMI pārdevēja vienai gados vecākai sievietei izdeva par vienu santīmu mazāk nekā vajadzēja un iztrūkstošo santīmu iešmugulēja kasē nevis pie viensantīmniekiem, bet citā nodalījumā (varētu būt, ka pie čekiem). Vai tas, ka es šo noziegumu neatklāju, būtu uzskatāms par bargu pārkāpumu? Savā ziņā - jā, varbūt tai sievietei šis santīms bija svarīgs. Bet visticamākais - es būtu sevi izstādījis kā pilnīgu muļķi. Līdz ar to es tomēr esmu kļuvis par līdzdalībnieku.

Jau kādu laiku novēroju dīvainu parādību, kas gan patiesībā nemaz nav dīvaina. Proti, mums darbā ir lifts, kuram "pieturas" atrodas nevis stāvos, bet starpstāvos. Lifts iet tikai līdz 4.5 stāvam, mana darba vieta - 5. stāvā, līdz ar to man neizbēgami sanāk pusstāvu noiet ar kājām (īstenībā gan vismaz 50% gadījumu liftu vispār neizmantoju). 4.5 stāva pieturā regulāri kāpj ārā cilvēki, kuriem darbs neatrodas vis tur kur man, bet 4. stāvā. Es visu laiku nevarēju saprast - a kāpēc viņi nebrauc līdz 3.5 stāvam un nekāpj ārā tur? Zinot to, ka lifts patiesībā mums nav no ātrajiem, kāda jēga nobraukt lieku stāvu? Tikai šodien beidzot sapratu pašsaprotamo: ka nokāpt lejā pusstāvu ir vienkāršāk nekā uzkāpt šo pusstāvu augšā. Un tagad man radies jautājums: kas pasaulei ir "enerģētiski" izdevīgāk: lai cilvēks patērē mazāk spēku, ejot pa kāpnēm, rezultātā patērējot mazāk pārtikas enerģijas atgūšanai; vai - lai lifts nobrauc par vienu stāvu mazāk?