Vakar visu vakara dalju pavadiiju ar koleegjiem, pat ne mirkli nepaseezhot pie datora.

Nebiju kaut kā ievērojis, ka Latvijas tā saucamā e-lietu ministre Ina Gudele pēc izglītības ir "Ūdensapgādes un kanalizācijas inženieris". Tad jau nav ko brīnīties, kāpēc Latvijā ē-pārvalde ir tāda, kāda tā ir. Internets tomēr nav kanalizācijas nākamā attīstības pakāpe.

Iepriekšējais apraksts kaut kā nozuda, nokaroties lapai.

Vakar sho filmu beidzot noskatiijos liidz galam, jo izdevaas dabuut normaalu DVD skriineri. Pirms tam meegjinaaju veelreiz skatiities taalaak diivaino krievisko tulkojumu, bet tas, shkjiet, staastiija par kaadu pavisam citu filmu. Man personiigi patika, ka "prom king" (izlaiduma balles karalis) krieviskajaa versijaa paarveertaas par "korolj porno".

Šī nedēļas nogale varētu izpelnīties vissliktākās atsauksmes, kādas vien iespējams. Vispirms no rīta izjuka mani plāni kaut kur aizbraukt ar riteni (uz veikaliem uz Franciju), jo neganti lija lietus. Tālab piebiedrojos sisadminam Andrejam, kas brauca uz darbu, lai tur mēģinātu pataisīt mājasdarbu Java`ā. Nosēdēju darbā kādas 6 stundas, reāli nekādus rezultātus nesasniedzot. Nāksies tāpēc pirmdien vērsties pēc palīdzības pie kolēģiem - Java programmētājiem. Bet labākais tikai sekoja - izskatās, ka brauciens uz Bāzeli rītdien varētu atkrist, jo:

Vakar globālā pārtikas krīze sasniedza jaunu līmeni. Kad ieradāmies vakar uz pusdienām kā otrā mašīna, izrādījās, ka otrais ēdiens ir jau apēsts, turklāt tie, kas to bija dabūjuši, apgalvoja, ka neesot ēduši milzīgas porcijas. Līdz ar to frikadeļu zupai bagātīgi tika uzkosta klāt maize ar sviestu. Pēcāk vakariņās izrādījās, ka ir pagatavoti zivjburgeri un kaut kādi ne pārāk manā gaumē vārīti dārzeņi. Nedaudz tos ieēdu, bet pēcāk sarijos augļus un kaut kādu Kellogs produkciju.

Vakar biju domājis skatīties "Jesus camp" un salīdzinoši savlaicīgi iet gulēt. Tomēr sanāca tā, ka pēc 15 minūtēm filma mani bija jau iedzinusi tādā depresijā, ka tās skatīšanos līdz šodienai pārtraucu, tāpēc devos lejā uz kamīna istabu, skatīties, ko dara citi ļaudis. Kādu stundu vai ilgāk pavēroju kārtējās šaha cīņas starp mūsu kompānijas īpašnieku un Aleksi (kas beidzās ar graujošu 4:0 priekšniecībai par labu), bet tad gan sākās.... Līdz kādiem diviem mūsu A.V. (ne jau sīcis, bet priekšnieks) skaidroja, kā viņš redz Latvijas un pasaules attīstību tuvākajos gados (Latvijā gan viņš ir bijis tikai vienreiz - kādas 3 nedēļas šī gada sākumā). Jāatzīst, ka par mūsu valsts perspektīvām viņš ir diezgan pesimistiski noskaņots, paredzot diezgan pamatīgu banku krīzi un totālas ziepes. Es pat īsti nezinu, cik lielā mērā viņam piekrītu, bet to, ka mūsu "gudrās galvas" jau gadiem ilgi galvenokārt nodarbojas ar lielu sūdu ievārīšanu, apšaubīt ir grūti.

Sestdien no rīta veicu kārtējo izbraucienu uz Ženēvu ar velosipēdu. Gribēju safotografēt dažas vietas, kuru bildes līdz ar pārinstalēto Linuxu bija gājušas bojā, kā arī pabūt tur, kur iepriekš bijis nebiju.

Šveici ir skārusi pārtikas krīze. Precīzāks sakot, tā ir skārusi mūsu māju. Mūsu rumāniešu pavāre Dorika dodas projām un viņas vietā palikusi latviešu meitene, kurai, kā vismaz pagaidām šķiet, ēst gatavošanas pieredze ir ne īpaši lielāka kā man (vismaz to liecina pēdējās dienās Dorikas un Vikas kopīgi gatavotais ēdiens). Līdz ar to nākamo nedēļu gaidu ar zināmām bažām. Svētdien laikam braukšu slēpot (scary!!!).

Īsi sakot: nekā. A kā tu domāji, ka es to varētu atzīmēt?