Kazhes pierakstu burtnīca

Uz LabuDabu braucu trešo reizi pēc kārtas. Visvairāk gaidīju "The Fall" uzstāšanos, jo par šiem vecajiem britu pankiem bija lasīts daudz labu vārdu, taču diemžēl viņus redzēt ne vien man, bet arī pārējiem festivāla apmeklētājiem nebija lemts, taču kopumā iespaidu par festivālu tas sagandēt nespēja.

Festivālā Positivus īsti par pastāvīgu apmeklētāju sevi dēvēt neesmu tiesīgs, bet šāda tāda pieredze tā skatīšanā laika gaitā ir uzkrājusies, šogad ceļu uz Salacgrīvas piejūras ballīti mērojot ceturto reizi. Centīšos pārmērīgi neaizrauties ar spriedelējumiem par festivāla publiku, tās degradācijas/narkoatkarības/tikumiskā pagrimuma līmeni, ņirgāšanos par Tuborg alu vai iesmiešanu par mūziķiem, kas pusaizmigušus tīņus nodēvē par "the best crowd ever!" Tā vietā centīšos dalīties par festivāla mazāk aprunāto pusi - mūziku.

Festivāls neizgāja gluži bez negaidītiem pavērsieniem, no kuriem būtiskākais bija tajā, ka sanāca tā, ka naktī no piektdienas uz sestdienu aizbraucu uz Rīgu un pēc 5 stundām miega braucu atpakaļ uz Salacgrīvu vienatnē.