Foucault`s Pendulum
Unikāli - recenzija par manu vienu no visu laiku mīļākajām grāmatām tā arī nav tapusi. Kas to gan būtu varējis gaidīt.
Mēdz teikt, ka "Fuko svārsts" ir izglītota cilvēka "Da Vinči kods". Tā kā Dena Brauna romānu es izlasīju ievērojami vēlāk nekā šo Eko darbu, tad arī tamais mani īpaši nepārsteidza.
Īsi par šo grāmatu izteikties ir tikpat grūti, kā par to izteikties gari. Darbs ir apjomīgs, pilns ar visdažādāko informāciju par lietām, vietām un faktiem, kas reizēm ir vienkārši absurdi, reizēm pretrunīgi un reizēm - irrelevant.
Sižets ir aptuveni tāds: kāds vīrietis, kas strādā izdevniecībā, kopā ar diviem saviem čomiem rada teoriju tam, kā tempļa ordeņa bruņinieki varētu būt nodevuši mūsdienām kādu īpaši slepenu informāciju, kurai divdesmitā gadsimta beigās vajadzētu būt apgriezušai riņķī pasauli, bet kas kaut kāda iemesla dēļ nav noticis. Un vienā brīdī kļūst grūti saprast, kas viņu teorijā ir patiess un kas nav un saprast, vai patiesība vispār pati par sevi var būt nemainīga.
Tomēr tas nav gluži romāns par svēto grālu vai tamlīdzīgu sviestu, tas ir romāns par visu, kurā ir ietvertas tādas tonnas visa kā, ka to nav iespējams pārstāstīt. Te ir gan varoņu atmiņas no studentu revolūciju un otrā pasaules kara laikiem, gan dejas ar šamaņiem Dienvidamerikā, gan aizdomīgs tips, kas apgalvo, ka viņš dzīvojot jau daudzus gadsimtus, gan fakti, kurus var interpretēt simtos dažādu veidu, gan, gan...
Varētu teikt, ka Eko apgalvo, ka no vienas un tās pašas informācijas var radīt simtus dažādu pasauļu. Var arī teikt, ka viņš ņirgājas par "Holy Blood, Holy Grail" stila grāmatu rakstītājiem, kā arī vienkāršiem "potenciālajiem" rakstniekiem. Varētu teikt, ka viņš nemaz neņirgājas, bet viņš skumst.
Romānu lasīt ir grūti - to es atzīstu. Un to noteikti nav vēlams lasīt, ja tu vispār neesi intensīvs lasītājs, pretējā gadījumā tas tevi var arī aprīt, te ir nepieciešama pamatīga deva sagatavošanas, toties, ja tu šo sagatavošanos veic, tad ir gluži iespējams, ka "Fuko svārsts" tevi atalgos desmitkārši.
Noteikti viena no tām grāmatām, kuru es ņemtu līdz uz neapdzīvotu salu, ja man tajā būtu jāpavada vairāki savas dzīves gadi.
Mēdz teikt, ka "Fuko svārsts" ir izglītota cilvēka "Da Vinči kods". Tā kā Dena Brauna romānu es izlasīju ievērojami vēlāk nekā šo Eko darbu, tad arī tamais mani īpaši nepārsteidza.
Īsi par šo grāmatu izteikties ir tikpat grūti, kā par to izteikties gari. Darbs ir apjomīgs, pilns ar visdažādāko informāciju par lietām, vietām un faktiem, kas reizēm ir vienkārši absurdi, reizēm pretrunīgi un reizēm - irrelevant.
Sižets ir aptuveni tāds: kāds vīrietis, kas strādā izdevniecībā, kopā ar diviem saviem čomiem rada teoriju tam, kā tempļa ordeņa bruņinieki varētu būt nodevuši mūsdienām kādu īpaši slepenu informāciju, kurai divdesmitā gadsimta beigās vajadzētu būt apgriezušai riņķī pasauli, bet kas kaut kāda iemesla dēļ nav noticis. Un vienā brīdī kļūst grūti saprast, kas viņu teorijā ir patiess un kas nav un saprast, vai patiesība vispār pati par sevi var būt nemainīga.
Tomēr tas nav gluži romāns par svēto grālu vai tamlīdzīgu sviestu, tas ir romāns par visu, kurā ir ietvertas tādas tonnas visa kā, ka to nav iespējams pārstāstīt. Te ir gan varoņu atmiņas no studentu revolūciju un otrā pasaules kara laikiem, gan dejas ar šamaņiem Dienvidamerikā, gan aizdomīgs tips, kas apgalvo, ka viņš dzīvojot jau daudzus gadsimtus, gan fakti, kurus var interpretēt simtos dažādu veidu, gan, gan...
Varētu teikt, ka Eko apgalvo, ka no vienas un tās pašas informācijas var radīt simtus dažādu pasauļu. Var arī teikt, ka viņš ņirgājas par "Holy Blood, Holy Grail" stila grāmatu rakstītājiem, kā arī vienkāršiem "potenciālajiem" rakstniekiem. Varētu teikt, ka viņš nemaz neņirgājas, bet viņš skumst.
Romānu lasīt ir grūti - to es atzīstu. Un to noteikti nav vēlams lasīt, ja tu vispār neesi intensīvs lasītājs, pretējā gadījumā tas tevi var arī aprīt, te ir nepieciešama pamatīga deva sagatavošanas, toties, ja tu šo sagatavošanos veic, tad ir gluži iespējams, ka "Fuko svārsts" tevi atalgos desmitkārši.
Noteikti viena no tām grāmatām, kuru es ņemtu līdz uz neapdzīvotu salu, ja man tajā būtu jāpavada vairāki savas dzīves gadi.
2004-01-07
comments powered by Disqus