Kazhes pierakstu burtnīca

(valoda: angļu) Par šīs "dīvainā Ela" Jankoviča filmas eksistenci es zināju jau vairākus gadus, bet man nekādi nebija izdevies to iegūt savā īpašumā un noskatīties, bet tagad beidzot man tas ir izdevies. Jā, es esmu redzējis filmu UHF. Es tagad zinu, kāds Weird Al Yankovic ir aktieris, es zinu, kā pūdeļiem mācīt lidot un es zinu, kādēļ dzīve ir tik ļoti līdzīga slotai. Filmas galvenais varonis ir tipisks dorks Weird`a izpildījumā, kas ticis atlaists no kārtējās darbavietas un nejauši kļūst par ļoti mazpopulāras TV stacijas vadītāju. Līdzās darbam televīzijā viņam patīk sevi iztēloties par grāvējfilmu varoņiem, tādiem kā Rembo vai Indiana Džonss. Par Džordža (tā sauc Veirda varoni) galveno panākumu atslēgu kļūst apkopējs vārdā Stenlijs, kam lemts kļūt par Kanāla 62 zvaigzni. Tiesa, sižets filmā ir ļoti nebūtisks un galvenokārt tas kalpo, lai saistītu dažādas parodiskas un pilnīgi sviestainas epizodes (principā var teikt, ka sižetam šeit ir apmēram tikpat liela loma kā porno filmās). Filmas labākie momenti parādās lielākoties reklāmas klipos no Veirda televīzijas kanāla - piemēram, apbedīšanas dienests ar saukli: "Jums apnikušas garlaicīgas un nekvalitatīvas bēres?" vai arī lāpstiņu universālsveikals "Spatula City", kas apgalvo, ka lāpstiņa ir vislabākā dāvana mīļotajam cilvēkam. Vispār var lieliski apjaust, ka Veirda iecienītākais video formāts ir 2-3 minūtes un labākā specializācija - īsas parodijas, veselu 90 minūšu filmu viņš vienkārši nespēj pacelt. Dabiski, ka filmā iesaistītie ne pārāk augstās klases aktieri arī tur īpaši līdzēt nevar. Par šādām filmām parasti nav prātīgi žēloties, ka sižets ir muļķīgs vai ka aktierspēle nav līmeni, bet par ko gan var žēloties - šī filma nav smieklīga. Labi ja katrs piektais joks šajā filmā ir izdevies, bet vairums no tiem vismaz man pagāja garām neatskatoties. No pamatpersonāžiem vienīgi Džordžs un Stenlijs ir kaut cik intereanti un kaut cik smieklīgi, tikmēr visi viņiem apkārt, šķiet, vispār nav komēdijas dalībnieki, bet kaut kādi nejauši uz ekrāna nokļuvuši statisti. Salīdzinoši ar citām stulbām komēdijām UHF ir salīdzinoši maz trulo joku iz kategorijas ar kāju pa olām, taču problēma ir tāda, ka lielākā daļa joku vispār nav jūtami, proti, es kā skatītājs nespēju saprast, ka tie kaut vienam cilvēkam varētu šķist smieklīgi. Protams, tā nav vissliktākā komēdija, kādu man ir nācies redzēt, bet no labas komēdijas šo filmu šķir apmēram attālums no latviešu TV5 līdz BBC. Precīzāk sakot - gaismas gadi.