Kazhes pierakstu burtnīca

Uzrakstīt par Nensijas Maiersas "The Holiday", nepieminot "Love Actually" laikam gan nav iespējams. Tāpat kā neizbēgami pieminamajā filmā šeit ir sapulcināts patiešām ekselents aktieru ansamblis - no britu puses tie ir Džūda Lovs un Keita Vinsleta, no amerikāņu - Kamerona Diaza un Džeks Bleks. Kad krutā filmu treileru veidošanas kompānijas īpašniece Amanda (Diaza) izšķiras ar savu draugu Ītanu neilgi pirms Ziemassvētkiem (kas, kā zināms, ir gada romantiskākais laiks), viņa izlemj uz pāris nedēļām aizbēgt no savas dzīves un par savu patvērumu viņa izvēlas kādu Anglijas miestiņu, piedaloties "apmainies ar mājam" projektā, savā mājā atstājot anglieti Airisu (Vinsleta), kura jau vairākus gadus ir iemīlējusies savā kolēģī Džasperā, ar kuru viņai reiz bija sakars (starp citu, Rufusa Sjūela vietā gandrīz nav iespējams neiedomāties šajā lomā Hjū Grāntu, jo tas ir tieši tas personāžs kuru zilacainais Hjū atveido visās savās filmās jau savus gadus. Džūda Lovs, kas spēlē Airisas brāli, patiesībā ir vēl viens Hjū Grānta personāžs (tikai beigās izrādās, ka viņš nemaz TĀDS nav). Kā lai arī nebūtu, Amanda nonāk tajā angļu miestā, bet Airisa - milzīgajā Amandas mājā Holivudā. Tur Airisa iepazīstas ar pensionēto kino scenāristu Artūru, kurš viņai māca kļūt no "draudzenes" par galvenās lomas atveidotāju, kā arī iepazīstas ar jauko un mazliet tusnīgo Džeka Bleka varoni (vārdu šamam neatceros). Jā, Džeks Bleks šajā filmā, protams, paliek uzticīgs sev, iepinot ar mūziku saistītus elementus (mazliet atsaucot savu performanci iekš "High Fidelity"), tomēr šoreiz viņam ir ievērojami nolīdzināti stūri un viņš nav ne tuvu tik ekspansīvs kā citās savās lomās (patiesībā gan laikam vienīgā filma, kur viņš nemaz nebija viņš pats, bija "King Kongs"). Nav grūti nojaust, ka beigās Airisa paliek kopā ar Džeku Bleku, bet Amanda - ar Džūdu Lovu. Pārim Anglijā sižetu sarežģī tas, ka Lovam ir divas meitas, kuru eksistenci viņš slēpj, tāpat kā savu atraitņa statusu, bet Amanda domā, ka viņš vienkārši satiekas ar dažādām sievietēm, kas viņam visu laiku zvana (līdzīgi kā iekš "Fierce Creatures" par zoodārza direktoru bija aizdomas, ka viņš ir seksa maniaks, kamēr viņam mājās bija vairāki kustoņi, kas taisīja trobeli). Tikām Airisai un Blekam sarežģījumus rada tas, ka viņi līdz šim bijuši tie, kuri mīl, bet kurus nemīl, kā rezultātā mīlestības objekti viņus abus diezgan pamatīgi izmanto.
Filmas laikā var labi izsmieties, vienīgi tai ir viens mīnuss - priekš romantiskas komēdijas tā manā izpratnē bija mazliet pārāk gara - es personīgi šādam žanram par normālo filmas garumu uzskatu 90 minūtes un nevis 140. Tā rezultātā uz beigām gluži vienkārši gribas, lai filma ātrāk beigtos (it īpaši, ja nāk miegs). Tomēr tā kā man ļoti patika visas epizodes ar vecā Artūra klātbūtni, filmas reitingu šis sastieptums pārmērīgi neiespaido (īpaši augstāk romantiskas komēdijas nevērtēju principā).