Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinu ceļojumu "mana tēva mūzikā". Kraftwerk manā dzīvē ienāca ar ierakstu "Radioaktivitat" (vācu versijā), bet "Autobahn" tur parādījās tikai līdz ar konkrētā diska parādīšanos manā krājumā.
Protams, ka šī droši vien jau leģendāra elektroniskās mūzikas albūma centrālais gabals ir tituldziesma "Autobahn", kas aizņēma veselu plates pusi un, atbilstoši Winamp datiem, ilgst 22:38. Tā kā agrīnais (vai salīdzinoši agrīnais) Kraftwerk nebija elektroniskās deju mūzikas, bet gan eksperimentālas elektroniskās mūzikas grupa, tad patiesībā tas nav nekāds pārsteigums. Šajā kompozīcijā grupa, kā emsu lasījis, ir mēģinajusi atveidot sajūtas, kādas rodas braucot pa Vācijas bānu apmēram divdesmit minūšu garumā (ievērojot to, ka ātruma ierobežojumu tur nav, pamatīgi skrienot kādus 60-70 kilometrus šajā laikā varētu nobraukt). Problēma gan ir tāda, ka tāda mūzikā kā šajā albūmā man visvairāk saistās nevis ar elektroniku, bet gan ar ambientu, kas man personīgi īpaši tuvs nav, kā rezultātā nedz Autobahn, nedz "Trans Europe Express" man nav mīļākās šīs grupas kompozīcijas. Es tomēr esmu rok/pop mūzikas piekritējs, es varu šajā mūzikā atpazīt mākslu un interesantas skaņas kolāžas, bet vienas lietas man te katastrofāli pietrūkst - popmūzikas āķu. Tāpēc arī es neesmu dižs Kraftwerk šāda stila cienītājs, turklāt pārējās albūma kompozīcijas - divi gabali "Kometenmelodie", "Mitternacht" un "Morgenspaziergang" man arī augstāk par fona mūzikas līmeni pacelties nespēj. Man šāda mūzika vismaz nespēj kļūt par pamatēdienu, maksimums tā var pildīt uzkodas funkcijas, lai gan kvalitatīvas uzkodas, tāpēc vērtējums ir augstāks nekā mans prieks to klausoties.