Fear of the Dark
Esmu ticis pie jaunām austiņām un piemērotāku brīdi tam izvēlēties laikam gan nebija pat iespējams. Kas gan var būt piemērotāks brīdis jaunām austiņām, ja ne metāls? Un kas man stāv priekšā tuvākajās dienās? "Metallica", "Ministry", "Motorhead" - trīs lielie M (vai Ministry gadījumā - ne tik lielie, tur laikam vajadzēja ievietot "Megadeth").
Kā sākās mana interese par "Iron Maiden", es tagad vairs pat nepateikšu, iespējams, ka tur sava loma bija neilgi pirms šī ieraksta iegūšanas iznākušais "Brave New World", kura vienu singlu pat VIVA rādīja (vai tā nebija gluži VIVA, nav laikam svarīgi). Šis konkrētais gan neskaitās viens no grupas labākajiem albūmiem, bet atsevišķas kompozīcijas tajā mani pavelk pat ļoti labi - stilistiski patiesībā tas izklausās pēc mazliet sātaniskākiem un mazliet vecākiem "Judas Priest", vismaz salīdzinot ar "Judas Priest" astoņdesmitajā gadā, vismaz albūmu ievadošais "Be Quick or be dead" būtībā ir tāda pati kompozīcija kā "Breakin` the Law" (ja nu vienīgi ar mazāku ātrumu). "From Here to Eternity" vairāk izklausās pēc Braiena Džonsona laika AC/DC, bet Braiena Džonsona laika AC/DC ir viena lieliska blice (arī piedziedājums "Hell ain`t a bad place" varētu būt AC/DC simpātisks). Diemžēl balādes nav grupas spēcīgā puse un tās izklausās diezgan banāli, piemēram, gandrīz septiņas minūtes garā "Afraid to shoot strangers" ir diezgan stulba, tāpat arī rokeri ne visi izdodas vienlīdz veiksmīgi - "Fear is the key" vokālā partija manuprāt ir absolūti garām un arī velk uz power ballad tematiku. Tad jau labāk es izvēlētos "Childhood`s End", kas arī nav sevišķi flashy, bet tai vismaz ir tīri foršs refrains. Vairākas dziesmas albūma vidū patiesība izklausās diezgan identiskas viena otrai un tās atšķirt vēl neesmu iemācījies. Noslēgumā Iron Maiden piedāvā sev netipiski kvalitatīvu balādi šausminošās "Fear of the Dark" veidolā, kas gan diezgan ātri pāraug nežēlīga rokerī un kurā Brūss Dikinsons izklausās daudz labāk nekā vairākās citās šī albūma kompozīcijās, faktiski gan, protams, man gan Robs Halfords, gan Braiens Džonsons šķiet daudz labāki dziedātāji un arī nekā līdzīga brāļiem Jangiem šajā grupā nav, tomēr neapšaubāmi Iron Maiden ir tieši šādu grupu stila metālisti, nevis no vienas nometnes ar "Metallica" nākuši - viņu "evil" imidžs ir tik komisks, ka ir jābūt diezgan aptaurētam, lai uzskatītu viņus par "the real thing". Ja vēlies pievērsties sātanismam, "Fear of the dark" diez vai būtu tas, kas tev būtu lieti noderīgs.
Kā sākās mana interese par "Iron Maiden", es tagad vairs pat nepateikšu, iespējams, ka tur sava loma bija neilgi pirms šī ieraksta iegūšanas iznākušais "Brave New World", kura vienu singlu pat VIVA rādīja (vai tā nebija gluži VIVA, nav laikam svarīgi). Šis konkrētais gan neskaitās viens no grupas labākajiem albūmiem, bet atsevišķas kompozīcijas tajā mani pavelk pat ļoti labi - stilistiski patiesībā tas izklausās pēc mazliet sātaniskākiem un mazliet vecākiem "Judas Priest", vismaz salīdzinot ar "Judas Priest" astoņdesmitajā gadā, vismaz albūmu ievadošais "Be Quick or be dead" būtībā ir tāda pati kompozīcija kā "Breakin` the Law" (ja nu vienīgi ar mazāku ātrumu). "From Here to Eternity" vairāk izklausās pēc Braiena Džonsona laika AC/DC, bet Braiena Džonsona laika AC/DC ir viena lieliska blice (arī piedziedājums "Hell ain`t a bad place" varētu būt AC/DC simpātisks). Diemžēl balādes nav grupas spēcīgā puse un tās izklausās diezgan banāli, piemēram, gandrīz septiņas minūtes garā "Afraid to shoot strangers" ir diezgan stulba, tāpat arī rokeri ne visi izdodas vienlīdz veiksmīgi - "Fear is the key" vokālā partija manuprāt ir absolūti garām un arī velk uz power ballad tematiku. Tad jau labāk es izvēlētos "Childhood`s End", kas arī nav sevišķi flashy, bet tai vismaz ir tīri foršs refrains. Vairākas dziesmas albūma vidū patiesība izklausās diezgan identiskas viena otrai un tās atšķirt vēl neesmu iemācījies. Noslēgumā Iron Maiden piedāvā sev netipiski kvalitatīvu balādi šausminošās "Fear of the Dark" veidolā, kas gan diezgan ātri pāraug nežēlīga rokerī un kurā Brūss Dikinsons izklausās daudz labāk nekā vairākās citās šī albūma kompozīcijās, faktiski gan, protams, man gan Robs Halfords, gan Braiens Džonsons šķiet daudz labāki dziedātāji un arī nekā līdzīga brāļiem Jangiem šajā grupā nav, tomēr neapšaubāmi Iron Maiden ir tieši šādu grupu stila metālisti, nevis no vienas nometnes ar "Metallica" nākuši - viņu "evil" imidžs ir tik komisks, ka ir jābūt diezgan aptaurētam, lai uzskatītu viņus par "the real thing". Ja vēlies pievērsties sātanismam, "Fear of the dark" diez vai būtu tas, kas tev būtu lieti noderīgs.
2007-04-05
comments powered by Disqus