Kazhes pierakstu burtnīca

Nu tas beidzot ir noticis - es noskatījos šo Almadovara filmu, kuru no Sīča paņēmu vēl janvāra beigās. Laikam gan es to tā arī nebūtu izdarījis, ja vien Liene nebūtu aizbraukusi uz Ēģipti, tā kā viņa neizrādīja ne mazāko vēlēšanos ar šo filmu iepazīties tuvāk.
Kālab tā? Iespējams, ka viņai ne visai iepatikās pirmajās filmas minūtēs visnotaļ reālistiski rādītā dzemdību aina. Un viņai neapšaubāmi ir tiesības uz šādu viedokli, lai gan dzemdētāja šajā situācijā bija spāņu šobrīd populārākā aktrise - Penelope Krusa.
Filmas sižets ir tipiski Almadovarisks - te ir vesels tīkls samežģītu attiecību, vardarbīgi vīrieši, prostitūtas, absurdas situācijas, televīzijas skatīšanās (neizbēgams elements gandrīz ikvienā viņa darbā). Filma sākas ar to, ka Krusas varone, prostitūta pēc profesijas, dzemdē autobusā. Viņas dēlam Viktoram kā šāda īpatnēja atgadījuma varoni pēcāk tiek piešķirta mūža bezmaksas biļete sabiedriskajā transportā. Vēlāk mēs redzam jau divdesmitgadīgu Viktoru, kurš ierodas dzīvoklī pie Elēnas - diplomāta meitas narkomānes, ar kuru viņam pirms nedēļas bijis kaut kas līdzīgs seksam naktskluba tualetē (ar uzsvaru uz vārdiem "kaut kas līdzīgs). Viņiem izceļas neliela nesaprašanās, kā rezultātā atskan pistoles šāviens un mājā ierodas policisti Sančo un Dāvids (Havjērs Bardems). Beidzas viss ar to, ka agresīvi noskaņotais Sančo uzmetas Viktoram virsū un nomaldījusies (kā vēlāk izrādās - nenomaldījusies) lode trāpa Dāvidam, paralizējot viņu zem jostasvietas (līdzīgi kā tas atgadījās Larijam Flintam). Viktors nokļūst uz sešiem gadiem cietumā, kamēr Dāvids apprec Elēnu un kļūst par ļoti spēcīgu ratiņkrēslu basketbolistu. Iznācis no cietuma Viktors ir izkalis plānu, kā atriebties Elēnai, kas viņu bija nodēvējusi par nekam nederīgu mīlnieku. Viņš iepazīstas ar Klāru (jau šeit pieminētā Sančo sievu, kas iepriekš bijusi arī Dāvida mīļākā - kas kalpojis par iemeslu arī "nejaušajam" trāpījumam) un tā viņu apmāca mīlas mākslā. Īsi sakot, šeit ikviens pārguļ ar ikvienu, ar ko viņam šāda iespēja rodas (izņemot homoseksuālas attiecības, kas filmā dīvainā kārtā neparādās). Beigās Klāra un Sančo viens otru nošauj, bet Viktors paliek kopā ar Elēnu un viņu dēls sāk dzimt taksometrā.
Abstrahējoties no pietiekami komplicētā ziepju operas stila sižeta, tā ir tipiska Almadovara filma - ar spāņu estrādes mūziku, ar interesantu kameras darbību, ne pārāk motivētu varoņu rīcību un savu devu perversijas.
Patiesībā var teikt, ka redzējis vienu viņa filmu, tu esi redzējis visas - vismaz "Carne Tremula" nesniedza neko tādu, ko es nebūtu redzējis citur. No otras puses, šī ir viņam diezgan agrīna filma, līdz ar to tai pārmest, ka tajā ir līdzīgi motīvi kā citos viņa darbos, laikam gan nebūtu īsti godīgi. Man personīgi labāk gan patīk viņa nākamais darbs pēc "Carne Tremula" - "Viss par manu māti", kurā viņš attīsta vairākas šīs filmas tēma un realizē tās, manuprāt, daudz labākā veidā.