Kazhes pierakstu burtnīca

"Atvadu valsis", cik es saprotu, bija pēdējā grāmata, kuru Kundera uzrakstīja pirms aizbraukšanas no Čehoslovākijas, līdz ar to šis darbs iegūst savu simbolismu.
Romāns norisinās piecu dienu garumā kādā Čehijas kūrorta, kur sapinušies vairāku visai atšķirīgu cilvēku likteņi. Te ir gan liela orķestra pūtējs Kļima, gan seksīgā medmāsa kūrortā Rūžena, kas no Kļimas palikusi stāvoklī, gan Rūženā neglābjami ieķēries Franta, gan kāds dakteris, kurš mākslīgi apaugļo ar savu spermu sievietes, kurām ir neauglīgi vīri (sievietēm to, protams, neatklājot), gan režīma vajāts vīrietis, kas uzņēmies gādību pār nelaiķa - sava tiesneša un soģa meitu Olgu, gan Kļimas sieva, kādreizēja slavena operdziedātāja, gan kāds bagāts amerikānis, par kura adoptēto dēlu ļoti vēlas kļūt viņa ārsts šajā kūrortā. Īsi sakot - kā jau Kunderam raksturīgi, personāžu šeit čum un mudž, seksa arī netrūkst (taču - atšķirībā no, piemēram, Airisas Mērdokas darbiem - nav tā, ka katrs šeit iekāro katru, loģika ir gluži spēcīga, vienkārši Kundera pēc definīcijas neatzīst tīru monogāmumu). Lai gan oficiāli šis romāns netiek uzskatīts par vienu no labākajiem Kunderas darbiem, manuprāt, tas tāds tomēr ir - lai arī tas ir diezgan "meinstrīmisks", tomēr tajā ir tik perfekti savīti paradoksi, tik traki samudžinātas visnotaļ triviālas situācijas un tik ļoti izprotami varoņi, ka es nevaru nepaklanīties lielā meistara priekšā. Protams, ja Kundera tev nav viens no iecienītākajiem rakstniekiem, šis romāns diez vai varētu likt tev mainīt savas domas par viņu, bet - kāda man gar to darīšana? Man viņš patīk un man ar to pietiek.