Kazhes pierakstu burtnīca

Viņš bija tikai vienkāršs divpadsmit gadus vecs zēns. Taču viena liktenīga nejaušība pārvērta viņa dzīvi. Tā Rūdijs Volcs kļuva par dubultslepkavu. Līķu Pēteris bija vārds, kurā viņu sauca.
Šādi varētu sākties treileris filmai pēc šī Vonnegūta romāna motīviem. Romāna varoņu vidū būtu Rūdijs Volcs, viņa brālis Fēlikss, viņu bezpersoniskā māte, viņu tēvs - viltus mākslinieks, viņu tēva jaunības dienu draugs Ādolfs Hitlers, Rūdija Volca uzrakstīta luga par Katmandu, Džons Fortūns - Volcu tēva draugs un ienaidnieks un "Katmandu" galvenais varonis, Sīlija Hūvere - Fēliksa meitene izlaiduma ballē, Dveins Hūvers - Sīlijas vīrs, Freds T. Berijs - Midlendsitijas bagātnieks, brāļi Maritimo - divi itāļi, Dveina Hūvera suns Spārkijs un viņa homoseksuālais dēls pianists. Īsi sakot - diezgan pamatīgs pūlis.
Romāna atziņa: katra cilvēka dzīvē ir brīdis, kurā vajadzētu parādīties uzrakstam "Beigas" un kurā sekotu tikai Epilogs. Vairumam cilvēku "Beigas" iestājas ilgi pirms pilnajām beigām.
Teikt, ka šis romāns ir par to, ka turēt mājās ieročus ir slikti, ir tāpat kā ...... (atrast piemērotu pārspīlējošu salīdzinājumu). Grūti gan būtu teikt, ka šis būtu Vonnegūta labākais romāns - tēmas viņš šeit pamatīgi pārspiež no saviem agrākajiem darbiem un arī sižets diez ko interesants nav. Ā, kas ir savdabīgi - Rūdijs Volcs ir bezdzimuma būtne - aseksuāluma kalngals, varētu teikt, ka šajā ziņā Vonnegūts šeit rada absolūtu "antigrāmatu" attiecībā pret cita mana elka - Milāna Kunderas darbiem.
Faktiski grāmata nav neko izcila, tas nu būtu skaidrāks par skaidru, bet Vonnegūts vienmēr raksta gana labi, lai būtu interesanti.