One Size Fits All
Te nu man jāsaka, ka Frenks Zappa ir droši vien unikālākais cilvēks rokmūzikā. No vienas puses - inteliģents līdz riebumam un gudrs kā es nezinu kas, no otras - reizēm nolaižas līdz zemākā līmeņa vulgaritātēm. No vienas puses - daudzveidīgāks par daudzveidīgu, spēlē visu sākot ar klasisko mūziku un beidzot ar metālu. No otras puses, tu vienmēr atpazīsi, ka tā ir Zappas mūzika - tātad par īpaši daudzveidīgu to nosaukt nevar. No vienas puses - bezgala alternatīvs, no otras puses - popsīgs. Nelietoja narkotikas un aizliedza tās arī saviem grupas biedriem. Ņem tu un saproti šādu cilvēku.
"One Size fits all" ir pēdējais Zappas albūms kopā ar viņa grupu "The Mothers of Invention" un jāsaka, ka šis ir viens traks ieraksts. Skanējums tam ir visai džezisks, katrā dziesmā melodiju ir vairāk nekā standarta popdziesmā nošu. Teksti ir tik šizofrēniski, ka Bobs Dilans līdzās Zappam šķiet normāls kā Britnijas Spīrsas dziesmu tekstu autori. Šādu mūziku spēlēja tikai Zappa un kompānija, un tas šajā gadījumā ir domāts kā kompliments.
Starp citu, šoreiz arī neķītrību nekādu ierakstā nav - par ko īsti Zappa dzied, gan saprast nevar, bet vismaz neko rupju tur nemana.
Ko tur toties mana? Lielisko "Can`t Afford no Shoes", kas varētu būt politiska brīvā džeza kompozīcija, ja vien tai būtu sakarīgāks saturs. Ļoti skaists instrumentāls skaņdarbs ir "Sofa No.1" (jā, šajā ierakstā ir divas kompozīcijas, kas veltītas dīvāniem - go figure!). Po-jama People, kā apgalvo George Starostin, esot ņirgāšanās par vidējās klases garlaicīgajiem cilvēkiem, bet es neesmu par to drošs - pārāk nesakarīgi izklausās Zappas teksti, lai ņirgātos par kaut ko konkrētu, skaidrs tikai tas, ka izklausās tas pēc kaut kā līdzīgi avangardiskam brīvajam džezam ar neizbēgamu Zappas dīvainības piepšprici. Kas, pie joda, ir "Evelyn, a modified dog"? Kaut kas iz Sida Bareta repertuāra tas varētu būt.
Vispār viens ir skaidrs - ja tev nepatīk Frenks Zappa un (it īpaši), ja tev brīvais džezs ne īpaši labi iet pie sirds, pie šī ieraksta labāk neķeries. Bet citādi šis ir patiešām lielisks ieraksts, kurā ir viss, ko tu vari vēlēties no šāda nenopietna un ļoti dīvaina džeziska roka. Jā, vēl viens albūma highlight - "Andy (Zappa)".
"One Size fits all" ir pēdējais Zappas albūms kopā ar viņa grupu "The Mothers of Invention" un jāsaka, ka šis ir viens traks ieraksts. Skanējums tam ir visai džezisks, katrā dziesmā melodiju ir vairāk nekā standarta popdziesmā nošu. Teksti ir tik šizofrēniski, ka Bobs Dilans līdzās Zappam šķiet normāls kā Britnijas Spīrsas dziesmu tekstu autori. Šādu mūziku spēlēja tikai Zappa un kompānija, un tas šajā gadījumā ir domāts kā kompliments.
Starp citu, šoreiz arī neķītrību nekādu ierakstā nav - par ko īsti Zappa dzied, gan saprast nevar, bet vismaz neko rupju tur nemana.
Ko tur toties mana? Lielisko "Can`t Afford no Shoes", kas varētu būt politiska brīvā džeza kompozīcija, ja vien tai būtu sakarīgāks saturs. Ļoti skaists instrumentāls skaņdarbs ir "Sofa No.1" (jā, šajā ierakstā ir divas kompozīcijas, kas veltītas dīvāniem - go figure!). Po-jama People, kā apgalvo George Starostin, esot ņirgāšanās par vidējās klases garlaicīgajiem cilvēkiem, bet es neesmu par to drošs - pārāk nesakarīgi izklausās Zappas teksti, lai ņirgātos par kaut ko konkrētu, skaidrs tikai tas, ka izklausās tas pēc kaut kā līdzīgi avangardiskam brīvajam džezam ar neizbēgamu Zappas dīvainības piepšprici. Kas, pie joda, ir "Evelyn, a modified dog"? Kaut kas iz Sida Bareta repertuāra tas varētu būt.
Vispār viens ir skaidrs - ja tev nepatīk Frenks Zappa un (it īpaši), ja tev brīvais džezs ne īpaši labi iet pie sirds, pie šī ieraksta labāk neķeries. Bet citādi šis ir patiešām lielisks ieraksts, kurā ir viss, ko tu vari vēlēties no šāda nenopietna un ļoti dīvaina džeziska roka. Jā, vēl viens albūma highlight - "Andy (Zappa)".
2007-08-15
comments powered by Disqus