Kazhes pierakstu burtnīca

Džons Frušente vislabāk ir zināms kā pasaulslaveno Red Hot Chili Peppers ģitārists, kur viņš ir viens traks fanka monstrs. Tomēr šajā savā pirmajā pēcnarkotiku perioda solo ierakstā viņš izklausās pēc ļoti daudz kā, bet ne pēc fankmūziķa. Pirmkārt, lielākoties viņš spēlē elektrisko ģitāru, ieraksta skaņa ir ļoti nenobeigta, nenopulēta, mežonīga. Otrkārt, dziesmas pašas par sevi nav stadionu himnas, kādas parasti rada asie pipari, bet psihodēliski un daļēji filosofiski vēstījumi, kas visvairāk nodarbojas ar atmosfēru radīšanu, melodijām atstājot trešo lomu. Arī Frušentes balss nav tāda kā skanīgajam Kiedim - viņa dziedāšanas maniere ir tāda diezgan depresīva, mazliet uz gotiku velkoša un pieklusināta. Pazīstamākā ieraksta kompozīcija bez šaubām ir tā singls "Going Inside", bet atšķirība starp singlu un nesingliem nav tik liela. Šeit nav izteiktu filler gabalu, nav izteiktu grāvēju, ir tikai dziesmas un... citas dziesmas. Kopumā ieraksts ir drīzāk drūms nekā jautrs, kopumā tas ir drīzāk labs nekā slikts, bet teikt, ka tas būtu kaut kas fenomenāls, es nevaru. Listenable but not essential, tā varētu teikt īsos vārdos.