Kazhes pierakstu burtnīca

Džūdu Apatovu daudzi uzskata par mūsdienu Holivudas komēdiju mesiju, kas atbrīvos komēdiju žanru no daudzām tā negatīvākajām iezīmēm un pacels to jaunos, iepriekš nepieredzētos intelekta līmeņos. Pēc manām domām, šādas cerības ir mazliet pārspīlētas. Es saprotu, ka es izklausos pēc galīga "nekūla" veča, sakot, ka man Apatovs nav nekāds varonis. No filmām, kurās viņš bijis iesaistīts, esmu redzējis sekojošas:

• Anchorman: The Legend of Ron Burgundy
  
• Fun with Dick and Jane
  
• Knocked Up

Pārāk maz, lai varētu spriest? Iespējams. Un tomēr, neviena no šīm trim filmām mani nav apbūrusi, tās visas nav tieši sliktas komēdijas, bet to izslavēto ģenialitāti, kurai tur vajadzētu būt, es pat ar lupu nespēju šajās filmās saskatīt.
Knocked Up, ja tā pavisam triviāli, ir filma par to, kā pēc nejauša gadījuma seksa dzērumā televīzijas darbone Alisone paliek stāvoklī no dīkdieņa un zāles pīpētāja Bena. Nu un tad mēs redzam, kā viņi risina šo situāciju.
Izklausās pārāk pliekani? Patiesībā tik traki tomēr nav. Viena lieta šajā filmā ir - tie ir dialogi. Tie reizēm ir patiešām ekselenti, referencējot visu iespējamo (te nevaru nepiesaukt Kevina Smita "Clerks" kā analoģiju šai filmai). Arī varoņi ir tādi tipiski clerks`īgi - puisis nav nekāds skaistulis (drīzāk gan tusnis), viņa draugi vispār ir totāls frīkšovs, un tomēr...
Kas ir šīs filmas galvenais trūkums? Īstenībā - tas pats kas Klerkiem. Aiz visas savas ūberkūlās fasādes šī filma tomēr ir "pareizs" un moralizējošs stāsts par atbildību, par to, kāds dabas brīnums ir cilvēka bērns un tā tālāk. Īsi sakot, tā ir konvencionāla un parasta, par spīti saviem spožajiem dialogiem, tā tomēr ir gluži vienkāršs Holivudas produkts. Filmas humors reizēm ir ļoti trāpīgs, lieliski vīriešu loģiku raksturojošs, taču tas pat sapņot nevar par tiekšanos kaut kam patiešām mūžīgam.
Par spīti daudzajām lietām, kas šīs filmas šķir, Knocked up tomēr ir un paliek variācija par American Pie tēmu, tikai ar palielu "intelektuālisma" devu, kas atļauj tev šo filmu skatīties arī tad, ja sevi pieskaiti pie "gudrajiem" un "izsmalcinātajiem" cilvēkiem.
Filmas varoņi, izņemot galveno (Benu) un viņa "draudzenes" māsas vīru Pītu ir diezgan karikatūriski un idiotiski, bet dialogi, ja tā godīgi, nekādā veidā nepārspēj "Klerkos" pieredzētos.