Kazhes pierakstu burtnīca

"Mazā princese" oriģinālā bija Frānsesas Hodžsones Bērnetas tāda paša nosaukuma bērnu grāmata. Mazāk oriģinālā tā ir trīsdesmito gadu filma ar Šērliju Templu galvenajā lomā. Interesanti, ka šīs - 1995.gada - filmas galvenās lomas atveidotāja Līzele Metjūza ir vienas no Amerikas bagātākajām dzimtām atvase, t.b., viena no Parisas Hiltones līdziniecēm. Protams, tas par filmu neko nesaka, es jau neapgalvoju, ka aktiertalants var būt tikai Bronksas strādnieku ģimeņu bērniem (lai arī varbūt tā uzskatu).
Mazā princese Sāra Krjū ir kāda bagāta angļu virsnieka meita, kura tiek ievietota Ņujorkas bagāto meiteņu skolā, kamēr viņas tēvs dodas I pasaules karā cīnīties par savu dzimteni. Taču kādā situācijā kapteinis Krjū pazūd bez vēsts un viņa meita līdz ar to zaudē savu bagāto iztiku un skolā spiesta pārvērsties par kalponi. Grūtības pārvarēt viņai palīdz bagātīgā Indijā iegūtā (kur viņa pirms tam dzīvojusi) fantāzija un tēta vārdi, ka katra meitene esot princese.
Prognozēt, vai filma beigsies laimīgi vai nē, protams, ir naivi - tā tomēr ir un paliek ģimenes filma, lai arī "gudra" ģimenes filma un diezgan drūma ģimenes filma, nevis viegls un muļķīgs stāstiņš.
Patiesībā gan lielākā vērtība šajā filmā ir tam, kā Alfonso Kuarons to māk pasniegt - ar nelielu maģiskā reālisma piesitienu, izcilu "cinematography" un tādu kā pasakas noskaņu. Nav jau arī brīnums - Kuarons tomēr ir ļoti meistarīgs un daudzveidīgs režisors, kura rokās tapusi arī, manuprāt, vizuāli pārliecinošākā Harija Potera filma - "Azkabanas gūsteknis". Kuaronu pat varu salīdzināt ar vēl vienu "maģiskā" kino meistaru - Teriju Giljemu.
Protams, neliels Holivudizācijas elements šajā filmā ir - ja salīdzina to, piemēram, ar Giljermo del Torro "Fauna labirintu", šī filma ir mazliet pārmērīgi pasakai pielīdzināta (vairāki elementi filmas nobeigumā to dara līdzīgu drīzāk "Čārlijam un šokolādes fabrikai"). Un tomēr - kategorijā "bērnu kino", kategorijā "nopietnā pasaku filma" Mazā princese ir ļoti pārliecinošs un atmiņā paliekošs darbs.