End of the Century
"End of the Century" ir viens no visdīvainākajiem albūmiem rokmūzikas vēsturē, tur nevar būt divu domu. Tajā viena no pirmajām amerikāņu pankroka grupām (vai pareizāk grupa, kura būtu uzskatāma par pankroka "izgudrotāju") par producentu bija pieaicinājusi Filu Spektoru, kura "wall of sound" atpazīstamie aranžējumi caurvija megatonnas sešdesmito gadu saldās popmūzikas un kura galvenais triks bija aranžējumos iesaistīt iespējami vairāk dažādu mūzikas instrumentu. Kā Spektora maksimālisms varētu sadzīvot ar Ramones minimālismu? Kā Ramones vispār iedomājās, ka Spektors varētu būt viņiem piemērots producents? Nezinu. Bet tā sagadījās.
Uzreiz atzīšos, ka man šis ieraksts ir diezgan draņķīgā kvalitātē (cik saprotu, tas ticis ierakstīts no apbružātas vinila plates), bet attiecībā uz Ramones mūziku tas varētu būt tikai normāli.
Vairākas šī ieraksta dziesmas ir tipisks 60to gadu bubblegum pops, kas izklausās ļoti dīvaini, kad to izpilda ļaudis, kas vairāk pazīstami dziedot "I just wanna sniff some glue". "Danny Says" pirmais pants izklausās pēc kaut kādām the Ronnettes vai pēc the Archies stila mūzikas un tikai tad parādās tradicionālais Ramounu zāģis. Tikām "Baby I love You" pilnā garumā ir retro bubblegum dziesma, kurā ne uz brīdi neparādās neviens tipiski ramounisks elements. Bet stilīgakais šajā ziņā ir viens. Ja Ramones būtu kaut ko tādu darījuši desmit gadus agrāk, viņus visi sauktu par komerciāliem cūkām, kas pārdevušies lielajam biznesam, bet 1980.gadā saldais sešdesmito gadu pops absolūti nebija pieprasīts un viņu veikumu varēja saukt par māksliniecisku uzdrīkstēšanos un nevis par pārdošanos.
Protams, ierakstā netrūkst arī tīri klasisku Ramones dziesmu, kurās Spektora efekti nespēj aizsegt primāru, primitīvu un megalipīgu rokenrolu - tās būtu "Do You Remember Rock`n`roll Radio", "The Return of Jackie and Judy", "Rock`n`Roll Highschool", "All the way" utt. Protams, tas nav tāds pankroks, kā to saprata Sex Pistols, The Clash un citi Ramones sekotāji - patiesībā tas ir tikai paātrināts rokenrols ar netīrāk noskaņotām ģitārām un dīvainu vokālistu. Bet tieši tapēc "End of the century" varētu būt viens lielisks pārtiju albūms - apvienojot pēc idejas nesavienojamas lietas tas ir izdevies tik lielisks, ka es pat vairāk negribu neko teikt. (ok, patiesībā tas nav TIK lielisks, bet gluži labs ir gan)
Uzreiz atzīšos, ka man šis ieraksts ir diezgan draņķīgā kvalitātē (cik saprotu, tas ticis ierakstīts no apbružātas vinila plates), bet attiecībā uz Ramones mūziku tas varētu būt tikai normāli.
Vairākas šī ieraksta dziesmas ir tipisks 60to gadu bubblegum pops, kas izklausās ļoti dīvaini, kad to izpilda ļaudis, kas vairāk pazīstami dziedot "I just wanna sniff some glue". "Danny Says" pirmais pants izklausās pēc kaut kādām the Ronnettes vai pēc the Archies stila mūzikas un tikai tad parādās tradicionālais Ramounu zāģis. Tikām "Baby I love You" pilnā garumā ir retro bubblegum dziesma, kurā ne uz brīdi neparādās neviens tipiski ramounisks elements. Bet stilīgakais šajā ziņā ir viens. Ja Ramones būtu kaut ko tādu darījuši desmit gadus agrāk, viņus visi sauktu par komerciāliem cūkām, kas pārdevušies lielajam biznesam, bet 1980.gadā saldais sešdesmito gadu pops absolūti nebija pieprasīts un viņu veikumu varēja saukt par māksliniecisku uzdrīkstēšanos un nevis par pārdošanos.
Protams, ierakstā netrūkst arī tīri klasisku Ramones dziesmu, kurās Spektora efekti nespēj aizsegt primāru, primitīvu un megalipīgu rokenrolu - tās būtu "Do You Remember Rock`n`roll Radio", "The Return of Jackie and Judy", "Rock`n`Roll Highschool", "All the way" utt. Protams, tas nav tāds pankroks, kā to saprata Sex Pistols, The Clash un citi Ramones sekotāji - patiesībā tas ir tikai paātrināts rokenrols ar netīrāk noskaņotām ģitārām un dīvainu vokālistu. Bet tieši tapēc "End of the century" varētu būt viens lielisks pārtiju albūms - apvienojot pēc idejas nesavienojamas lietas tas ir izdevies tik lielisks, ka es pat vairāk negribu neko teikt. (ok, patiesībā tas nav TIK lielisks, bet gluži labs ir gan)
2007-10-10
comments powered by Disqus