Kazhes pierakstu burtnīca

Red hot chili peppers sūkā. Viņu mūzika ir bezjēdzīga, tizla, Entonijs Kiedis repo sliktāk nekā Vanilla Ice, dziesmu melodijas ir vienveidīgas, teksti - bezjēdzīgi un vispār viņu dziesmās nav nekā paliekoša. Paies gads un neviens šādas grupas eksistenci vairs neatcerēsies, un labi ka tā.
Šādā veidā droši vien izteicās cilvēki, kas RHCP debijas albūmu klausījās tajos laikos, kad citu ierakstu šai grupai vēl nebija. Tolaik Kiedis, Flī, Frušente un bundzinieks vēl nebija kļuvuši par mega slavenībām un viņu jauna ieraksta iznākšanu ar ovācijām neviens nesagaidīja. Patiesību sakot, Frušentes grupā arī tolaik nebija, toties bija divi citi ģitāristi - Hillers Slovāks un Džeks Šērmans. Ja tā godīgi, tad arī bundzinieka tur nebija (ar bundzinieku saprotu Čedu Smitu), bet bija kaut kādi divi citi veči, kas sita bungas.
Vai zini, bet tiem cilvēkiem, kas teiktu, ka RHCP ir sūds, 1984.gadā noteikti būtu bijusi taisnība. Kā teiktu pēdējā laikā klasiķa statusu ieguvušais Mānis, šīs grupas teksti varētu būt datora ģenerēti. Turklāt - stulba datora ģenerēti.
Piemērs numur 1 (no dziesmas "Buckle Down"):

Hot
Off the ice
No hole in
My soul
We`re men
Not mice
No stoppin`
My role

Piemērs numur 2 (no "Get up and jump"):
"Mister mexican jumpin bean knows
His fun is skeaky clean
Christ, howd ya think that he got so clean?
Not from sittin on his goddamn spleen. get up!"
Tiesa, dziesmu tekstus īsti saklausīt nav iespējams, samiksēts pārāk draņķīgi. Muzikāli tas viss ir kaut kāds fanka un astoņdesmito gadu repojuma minstrojums, kur vokāli un mūzika šķiet nav īpaši saistīti viens ar otru, dziesmas labākajā gadījumā izklausās nepabeigtas, toties tās visas ir gandrīz unikāli vienveidīgas un monotonas.
Sūds. Totāls. Un to saka cilvēks, kas "Catholic School Girls Rule" uzskata par tīri labu dziesmu.