Kazhes pierakstu burtnīca

"Licence to wed" ir viena no tām filmām, no kurām tu neko negaidi un neko nesagaidi. Taču tas nenozīmē, ka šo filmu skatoties tevi rauj uz vemšanu - kā bezjēdzīga izklaide piektdienas vakarā, kad tevī ir sakrājies pamatīgs nogurums, tā ir tīri ciešama. Protams, var iedomāties arī kvalitatīvāku bezjēdzīgu izklaidi.
Tātad, iedomāsimies, ka Robins Viljamss ir mācītājs, kas vada speciālus kursus, kuros jaunie pāri, kas vēlas vienoties laulības važās, pārbauda, cik ļoti viņi ir piemēroti viens otram. Zini tos kristiešu kursus, kas jāiziet pirms laulāšanās baznīcā Latvijā? Diez vai tas ir kaut kas līdzīgs, es jau nezinu, es neesmu precējies baznīcā un īpaši to nepārdzīvoju (ne īpaši arī ne).
Tātad - Robins Viljamss. Un jaunais pāris - Sedija (popzvaigzne Mendija Mūra) un Bens (man nezināms aktieris no amerikāniskā "The Office"). Viņa strādā puķu veikalā. Viņš, pēc tā cik var spriest no filmas, ne ar ko derīgu nenodarbojas. Protams, ka par abiem kopā viņiem ir daudz naudas. Puķu rūpals taču ir visienesīgākais pasaulē. Ja tu tam netici, pajautā Andrim.
Bens ir vienkāršs neveikls puisis, kas neizceļas ar pārmērīgu veiklību vai iniciatīvu (kinda like me). Sedija (interesanti, vai esmu vienīgais, kam vārds Sadie asociējas ar bītlu dziesmu "Sexy Sadie", kurā Lenons izsmēja savu kādreizējo "skolotāju" ar lielo burtu?) - mazliet dīvaina meiča, kura vairāk uzticas vienam savam aizdomīgam neprecētam draugam nekā jaunajam līgavainim. Un kura vēlas precēties baznīcā pie Robina Viljamsa un iziet viņa stulbos kursus. Personīgi es negribētu precēt šādu sievieti, kurai kaut kāda mācītāja (pie kura baznīcā viņa pēdējos desmit gados nav iegriezusies) idiotiskas iegribas šķiet saprāta kalngals.
Pārbaudījumi, kādiem Viljamss jauno pāri ved cauri, droši vien reālajā pasaulē būtu noveduši pie Viljamsa slepkavības, par kuru Benu pēc tam pat nenotiesātu vai vismaz iedotu tikai nosacītu sodu. Taču filmas pasaulē, protams, Viljamss ir gandrīz vai superīgais tēls. Un Bens - nepietiekami nopietns, nepietiekami ieinteresēts visādās detaļās kāzu sakarā (piem., viņš nepietiekami daudz laika pavada, gatavojot savus "vows" - sviestainās jeņķu kāzās runājamās frāzes, iespējams, ka tādas ir arī angļiem - I don`t care).
Katrā ziņā filma ir stulba, tur nav divu domu. Patiesībā tur nav pat vienas domas. Smieties īsti negribās. Lai arī nav tā, ka būtu baisi garlaicīgi. Vienkārši šeit nav nekā svaiga, nekā atmiņā paliekoša, nekā īsti komiska, nekā īsti traģiska, vispār - nekā īsta.