Elizabeth: The Golden Age
Jaunā "Elizabete" bija viena no retajām Oskaru sezonas filmām, no kuras vienlaicīgi neko grandiozu negaidīju un nebaidījos, ka filma būs pārāk drūma un pārāk asiņaina. Izrādījās, ka mana pirmā prognoze apstiprinājās, bet asinis filmā tomēr bija un pilnīgi pietiekamos daudzumos. Tomēr Inkvizīcijas laikmetu atveidojošā filmā gluži bez tā izvairīties nevar.
Pati par sevi šī filma, protams, ir kuriozs. Romantisks mīlasstāsts starp karalieni Elizabeti I (pazīstamu kā Virgin Queen) un pirātu kapteini, īsti reālistiski tas, protams, neizklausās. It īpaši, ja noskaidro, ka vēsturiski viņu iepazīšanās laikā Elizabetei jau bija pāri par 50 gadiem un diez vai viņa varēja vēl lolot īpašas cerības, ka tur kaut kas varētu sanākt. Vispār vēsturiski, cik saprotu, filma ir apmēram tikpat reālistisks notikumu atstāsts kā pašmāju "Rīgas sargi", bet ne jau vēsturiskumu es šeit grasos kritizēt.
Filmas aktieru ansamblis ir vairāk nekā ļoti prestižs - Keita Blanšeta, Klaivs Ovens un Džefrijs Rašs veido filmas aktieru pamatasi. Blānšeta vispār šobrīd droši vien ir viena no vis, vis, vis aktrisēm abpus Atlantijai. Sākot ar 1998.gadu un iepriekšējo filmu par Elizabeti viņa ir paspējusi piedalīties "Talantīgajā Misterā Riplijā", "The Man Who Cried", "Gredzenu pavēlnieka" triloģijā, "Kafijā un Cigaretēs", "Life acquatic with Steve Zissou", "Aviatorā", "Bābelē", "The Good German", "Notes on a scandal", "Elizabetē" un "I`m not there". Par "Elizabeti" es gan šaubos, ka viņa Oskaru dabūs, jo tur labākas rādās Džūlijas Kristijas iespējas, bet katrā ziņā šogad Blānšetai ir divas Oskaru nominācijas, un tas pats par sevi ir nopietns sasniegums.
Filmas sižets ir tāds, ka pret protestantisko Elizabetes valdīto Angliju katoļi spāņi veido sazvērestību ar mērķi tur par karalieni ievietot vai nu Elizabetes pusmāsu Mēriju vai arī spāņu princesi Izabellu. Katrā ziņā spāņi ir ļoti ļauni un viltīgi. Tikām Elizabete ieķeras no jūras pārbraukušajā pirātu kapteinī Volterā Railijā, kurš ir ne vien seksīgs, bet arī ļoti gudrs un godīgs - vispār ideāls vīrietis, ko citu lai saka (protams, tas neliedz viņam iesaistīties sakarā ar Elizabetes favorīto galma dāmu, bet tas jau pieder pie lietas).
Īsi sakot, man šī filma patika diezgan viduvēji - nekā fenomenāla tajā jau nu stabili nebija. Vispār kostīmfilmas nav īsti manā gaumē, Blānšeta, protams, patiešām meistarīgi spēlē karalieni, tur nebūtu ko iebilst, bet viss scenārijs šeit ir mazliet tāds corny, spāņi padarīti par pārāk primitīviem ļaundariem, vienīgi Mērija ir kaut cik kolorīts un ne-plakans personāžs, bet viņai tiek dots tik maz ekrāna laika, ka īsti izvērsties viņa nevar.
Pati par sevi šī filma, protams, ir kuriozs. Romantisks mīlasstāsts starp karalieni Elizabeti I (pazīstamu kā Virgin Queen) un pirātu kapteini, īsti reālistiski tas, protams, neizklausās. It īpaši, ja noskaidro, ka vēsturiski viņu iepazīšanās laikā Elizabetei jau bija pāri par 50 gadiem un diez vai viņa varēja vēl lolot īpašas cerības, ka tur kaut kas varētu sanākt. Vispār vēsturiski, cik saprotu, filma ir apmēram tikpat reālistisks notikumu atstāsts kā pašmāju "Rīgas sargi", bet ne jau vēsturiskumu es šeit grasos kritizēt.
Filmas aktieru ansamblis ir vairāk nekā ļoti prestižs - Keita Blanšeta, Klaivs Ovens un Džefrijs Rašs veido filmas aktieru pamatasi. Blānšeta vispār šobrīd droši vien ir viena no vis, vis, vis aktrisēm abpus Atlantijai. Sākot ar 1998.gadu un iepriekšējo filmu par Elizabeti viņa ir paspējusi piedalīties "Talantīgajā Misterā Riplijā", "The Man Who Cried", "Gredzenu pavēlnieka" triloģijā, "Kafijā un Cigaretēs", "Life acquatic with Steve Zissou", "Aviatorā", "Bābelē", "The Good German", "Notes on a scandal", "Elizabetē" un "I`m not there". Par "Elizabeti" es gan šaubos, ka viņa Oskaru dabūs, jo tur labākas rādās Džūlijas Kristijas iespējas, bet katrā ziņā šogad Blānšetai ir divas Oskaru nominācijas, un tas pats par sevi ir nopietns sasniegums.
Filmas sižets ir tāds, ka pret protestantisko Elizabetes valdīto Angliju katoļi spāņi veido sazvērestību ar mērķi tur par karalieni ievietot vai nu Elizabetes pusmāsu Mēriju vai arī spāņu princesi Izabellu. Katrā ziņā spāņi ir ļoti ļauni un viltīgi. Tikām Elizabete ieķeras no jūras pārbraukušajā pirātu kapteinī Volterā Railijā, kurš ir ne vien seksīgs, bet arī ļoti gudrs un godīgs - vispār ideāls vīrietis, ko citu lai saka (protams, tas neliedz viņam iesaistīties sakarā ar Elizabetes favorīto galma dāmu, bet tas jau pieder pie lietas).
Īsi sakot, man šī filma patika diezgan viduvēji - nekā fenomenāla tajā jau nu stabili nebija. Vispār kostīmfilmas nav īsti manā gaumē, Blānšeta, protams, patiešām meistarīgi spēlē karalieni, tur nebūtu ko iebilst, bet viss scenārijs šeit ir mazliet tāds corny, spāņi padarīti par pārāk primitīviem ļaundariem, vienīgi Mērija ir kaut cik kolorīts un ne-plakans personāžs, bet viņai tiek dots tik maz ekrāna laika, ka īsti izvērsties viņa nevar.
2008-02-04
comments powered by Disqus