Kazhes pierakstu burtnīca

Es tagad tā arī nevaru saprast - kāda ir oficiālā situācija ar "Hey Stoopid" - vai tas ir labāks vai sliktāks par "Trash" oficiālajā Elisa albūmu vērtējumā? Allmusic slavē Trash, Wikipedia saka, ka daudzi fani "Hey Stoopid" atzīst par labāku, Marks Prindls sauc šo par vienu no sliktākajiem AC albūmiem, George Starostin to uzskata par daudz labāku kā "Trash".
Labi, bet vai nav vienalga, ko saka citi? Svarīgākais taču ir tas, ko saku es - nevienam nezināms blogeris web-dizaineris/programmētājs, bez jebkādas muzikālās izglītības, kas nespētu nedz nospēlēt, nedz nodziedāt pat pašu primitīvāko dziesmu.
Ko var Hey Stoopid pārmest? Pirmais jau to, ka šis ieraksts tāpat kā tā priekštecis ir pamatīgi komerciāli skanošs un tāds mazliet cheesy.
Noskaties tituldziesmas video un pasaki, ka tas ir "artistic statement", nevis luņošanās:

Labi, tagad tu to esi noskatījies. Īstenībā šī dziesma vēl nav viena no sliktākajām albūmā - izcila tā, protams, nav, bet ir arī sliktākas dzirdētas. Bet ko tu teiksi par "Burning our bed"? Tā izklausās pēc sliktas Bon Jovi dziesmas un šajā albūmā neviens Bon Jovi dalībnieks nemaz nepiedalās. "Dangerous Tonight" ir vēl viena pilnīgi tukša kompozīcija no A.C. krājumiem. Otrā balāde - "Die for you" ir apmēram tikpat slikta kā pirmā balāde.
Bet pietiek par slikto, pievērsīsimies pozitīvajai albūma pusei. Ar "Love`s a loaded gun" Kūperam bija izdevies uzrakstīt pietiekami labu power balādi - te var vismaz just kaut kādu enerģiju, kaut kādu dzīvību, katrā ziņā man patīk. Man patīk arī "Snakebite", kas gan labāk izklausītos deviņdesmito beigu un nevis deviņdesmito sākuma Kūpera aranžējumā - ar lielāku agresiju, bet citādi tai nav ne vainas. Septiņas minūtes garā "Might as well be on Mars" ir vēl viena pietiekami laba balāde. Un "Feed My Frankenstein", kuras teksts ir klasisks AC horror storijs, ir leģendāra ar to, ka tajā ar ģitārām ārdās kopā Džons Satriani un Stīvs Vai - pietiekami ievērojams sasniegums bez šaubām. Un vēl ievērojama ir pēdējā albūma dziesma - "Windup Toy", kurā Kūpers atdzīvinājis savu agrīno gadu personāžu - Stīvenu.
Kopumā šis albūms ir mazliet šlāgerisks un vairākas tā dziesmas nav sevišķi labi padevušās, bet salīdzinoši ar to absolūto trash, kas bija albūmā "trash", šis ir gandrīz meistardarbs. Ok, varbūt ne gluži meistardarbs, bet pilnīgi normāls ieraksts.