Firefly
Labāk man droši vien nedomāt par to, cik daudz vēl "Uriah Heep" albūmu klausīšanās man stāv priekšā - šodienas ieraksts nav pat vēl ne puse no to saraksta, ko dažu mēnešu laikā sakrāju (droši vien prāta aptumsuma bija iestājies).
Šis ieraksts savā ziņā iezīmē nopietnu pavērsienu grupas karjerā - to atstāja līdzšinējais vokālists Bairons, kas tika aizstāts ar kādu citu vīru, kura vārdu man slinkums pat noskaidrot. Bet īsti nopietns šis pavērsiens nav, jo grupas skanējums līdz ar to nav mainījies un jaunais vokālists dzied apmēram tāpat kā Bairons (lai gan it kā Baironam bijis plašāks tembrs, bet mani tas īsti neinteresē).
Neviens "Uriah Heep" albūms nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu vismaz pāris dziesmas, kas barojas uz vecajaiem "Easy Livin`" lauriem, un arī šeit tādas ir. Protams, tu man vari apgalvot, ka "Sympathy" un "Who Needs Me" nav kārtējie šīs dziesmas kloni, bet tas nenozīmē, ka man vajadzētu tevī klausīties. Iespējams, esmu to jau teicis, bet pat AC/DC labāk mācēja vienas un tās pašas idejas ietērpt kaut nedaudz savādāk katrā nākamajā ierakstā.
Kas ir skaidrs, ka 1977.gada Uriah Heep pat teorētiski vairs nevar saukties par progresīvā roka grupu - kas tas par progrokeri, kam albūmā neviena dziesma nav garāka par 6,5 minūtēm un kur vairums dziesmu faktiski ir pietiekami vienkārši ritma un blūza albūmi.
Vēl viena lieta, bez kā Uriah Heep nevar iztikt, ir muļķīgi dziesmu teksti, kas balstīti vai nu pasakās vai filosofiskā idiotismā. Kā citādi, ja ne kā stulbumu, lai raksturo dziesmu "Wise Man", kurā gudrajam vīram jautā dzīves jēgu un saņem šādu atbildi:
Melodiskajā ziņā nekā diži svaiga UH, protams, arī nepiedāvā - vienīgās kaut cik pieklājīgās kompozīcijas šeit ir ievadošā "The Hanging Tree" un noslēdzošā "Firefly".
Viss veids, kā šis ieraksts tiek pasniegts, ir tāds tipiski Heep stilā patizls, neautentisks, nesirsnīgs un pietiekami bezjēdzīgs. Truly šī ir viena no garlaicīgākajām grupām, kuras man pēdējā laikā ir nācies klausīties (varbūt pat The Cure ir savā ziņā jautrāki).
Šis ieraksts savā ziņā iezīmē nopietnu pavērsienu grupas karjerā - to atstāja līdzšinējais vokālists Bairons, kas tika aizstāts ar kādu citu vīru, kura vārdu man slinkums pat noskaidrot. Bet īsti nopietns šis pavērsiens nav, jo grupas skanējums līdz ar to nav mainījies un jaunais vokālists dzied apmēram tāpat kā Bairons (lai gan it kā Baironam bijis plašāks tembrs, bet mani tas īsti neinteresē).
Neviens "Uriah Heep" albūms nebūtu pilnīgs, ja tajā nebūtu vismaz pāris dziesmas, kas barojas uz vecajaiem "Easy Livin`" lauriem, un arī šeit tādas ir. Protams, tu man vari apgalvot, ka "Sympathy" un "Who Needs Me" nav kārtējie šīs dziesmas kloni, bet tas nenozīmē, ka man vajadzētu tevī klausīties. Iespējams, esmu to jau teicis, bet pat AC/DC labāk mācēja vienas un tās pašas idejas ietērpt kaut nedaudz savādāk katrā nākamajā ierakstā.
Kas ir skaidrs, ka 1977.gada Uriah Heep pat teorētiski vairs nevar saukties par progresīvā roka grupu - kas tas par progrokeri, kam albūmā neviena dziesma nav garāka par 6,5 minūtēm un kur vairums dziesmu faktiski ir pietiekami vienkārši ritma un blūza albūmi.
Vēl viena lieta, bez kā Uriah Heep nevar iztikt, ir muļķīgi dziesmu teksti, kas balstīti vai nu pasakās vai filosofiskā idiotismā. Kā citādi, ja ne kā stulbumu, lai raksturo dziesmu "Wise Man", kurā gudrajam vīram jautā dzīves jēgu un saņem šādu atbildi:
Keep on living, loving
Waiting your turn
It`s the only way to
Ease your concern
If you want to find
Your dream, be sure
You don`t wake up too soon
Or you`ll find it easier
Shooting for the moon"
Melodiskajā ziņā nekā diži svaiga UH, protams, arī nepiedāvā - vienīgās kaut cik pieklājīgās kompozīcijas šeit ir ievadošā "The Hanging Tree" un noslēdzošā "Firefly".
Viss veids, kā šis ieraksts tiek pasniegts, ir tāds tipiski Heep stilā patizls, neautentisks, nesirsnīgs un pietiekami bezjēdzīgs. Truly šī ir viena no garlaicīgākajām grupām, kuras man pēdējā laikā ir nācies klausīties (varbūt pat The Cure ir savā ziņā jautrāki).
2008-02-22
comments powered by Disqus