The Simpsons Season 2
Līdz ar Simpsonu otrās sezonas noskatīšanos, tā vismaz patlaban izskatās, apstājas mūsu mēģinājums noskatīties "visus simpsonus". Vai nu es kļūstu vecs, vai arī kas cits, bet tie laiki, kad es Simpsonus uzskatīju par visu laiku izcilāko animācijas seriālu, šķiet, ir garām. Varbūt tas liecina par mana prāta pakāpenisku briedumu, bet varbūt - par to, ka es vairs nemāku smieties. Bet varbūt tas tikai liecina, ka zapte bez sviesta plastmasas pudelē nav lietojama, lai ierīvētos ar dvieli.
Tātad, Simpsonu otrā sezona. Animācija šeit jau ir pilnīgi klasiska - tā no vēlākajiem Simpsonu gadiem atšķiras tik nebūtiski, ka pat nav vērts pieminēt (neesmu pat pārliecināts, ka kādas atšķirības vispār pastāv). Arī Springfīldu apdzīvojošie personāži ir pietiekami nostabilizējušies un pieņēmuši savus vēlāko laiku raksturus un tikumus. Te tev būs gan pietiekami daudz mistera Bērnsa, gan epizožu ar Mārdžas māsām. Pat dārznieks Villijs ir parādījies.
BET... Es tagad vairs nesaprotu, kāpēc man vēl nesen šķita, ka Simpsoni ir ģeniāli. Jā, atsevišķas epizodes ir patiešām humorpilnas un varbūt savam laikam pat drosmīgas, bet - faktiski sēriju sižeti ir stipri vien truli un tajos ir manai gaumei mazliet par daudz uzmācīgas un pareizas morāles. Piemēram, sērija, kurā Homēra mājā tiek ievilkta nelegāla kabeļtelevīzija un kuras garumā Līza mēģina viņu pārliecināt, cik tas ir amorāli - vai tā nav visatklātākā "sludināšana", kāda vien iespējama? Un šī nav vienīgā šāda sērija. Protams, ļoti stilīgi, ka gandrīz katram personāžam ir savs "catchphrase" un ka sēriju no sērijas tiek atkārtoti daudzi vieni un tie paši joki, bet - cik ilgi tas var šķist smieklīgi? Man radusies sajūta, ka es esmu sasniedzis savu Simpsonu skatīšanās tolerances līmeni un ka vairāk man tos skatīties vienkārši nebūtu ieteicams. Jo it kā šī sezona nav ne par mata tiesu sliktāka kā daudzas citas S. sezonas, bet mani tas viss kaut kā vairs sevišķi neuzmundrina. Un turklāt mēs skatījāmies lielākoties pa vienai sērijai dienā, lai nepārsātinātos, bet arī tas nelīdzēja.
Tātad, Simpsonu otrā sezona. Animācija šeit jau ir pilnīgi klasiska - tā no vēlākajiem Simpsonu gadiem atšķiras tik nebūtiski, ka pat nav vērts pieminēt (neesmu pat pārliecināts, ka kādas atšķirības vispār pastāv). Arī Springfīldu apdzīvojošie personāži ir pietiekami nostabilizējušies un pieņēmuši savus vēlāko laiku raksturus un tikumus. Te tev būs gan pietiekami daudz mistera Bērnsa, gan epizožu ar Mārdžas māsām. Pat dārznieks Villijs ir parādījies.
BET... Es tagad vairs nesaprotu, kāpēc man vēl nesen šķita, ka Simpsoni ir ģeniāli. Jā, atsevišķas epizodes ir patiešām humorpilnas un varbūt savam laikam pat drosmīgas, bet - faktiski sēriju sižeti ir stipri vien truli un tajos ir manai gaumei mazliet par daudz uzmācīgas un pareizas morāles. Piemēram, sērija, kurā Homēra mājā tiek ievilkta nelegāla kabeļtelevīzija un kuras garumā Līza mēģina viņu pārliecināt, cik tas ir amorāli - vai tā nav visatklātākā "sludināšana", kāda vien iespējama? Un šī nav vienīgā šāda sērija. Protams, ļoti stilīgi, ka gandrīz katram personāžam ir savs "catchphrase" un ka sēriju no sērijas tiek atkārtoti daudzi vieni un tie paši joki, bet - cik ilgi tas var šķist smieklīgi? Man radusies sajūta, ka es esmu sasniedzis savu Simpsonu skatīšanās tolerances līmeni un ka vairāk man tos skatīties vienkārši nebūtu ieteicams. Jo it kā šī sezona nav ne par mata tiesu sliktāka kā daudzas citas S. sezonas, bet mani tas viss kaut kā vairs sevišķi neuzmundrina. Un turklāt mēs skatījāmies lielākoties pa vienai sērijai dienā, lai nepārsātinātos, bet arī tas nelīdzēja.
2008-03-20
comments powered by Disqus