Kazhes pierakstu burtnīca

"Ralfs un Florians" neapšaubāmi ir ieraksts, kurā "Kraftwerk" piedzīvo pārmaiņas. Pamazām pagātnē aiziet eksperimentālie Krautrock stilam piederīgie ieraksti ar minimālisma skaņu, elektrisko flautu un ambiences tēmām, bet tuvojas elektroniskās deju mūzikas ēra ar robotiem, skaidri strukturētām kompozīcijām, deju bītiem un vokodera apstrādātu balss ierakstu.
Līdz ar to šajā albūmā var just gan "veco" Kraftwerk, gan "jauno". Vēl vietām parādās jau pieminētā elektriskā flauta, joprojām ir ļoti maz vokālu, bet daudz mazāk ir atlicis arī klusuma un pamazām no skaņām veidojas dziesmas. Dažas kompozīcijas varētu nosaukt par tādām kā "prehistoric" ēras dziesmām, kurās vēl nav īsti izlauzusies Kraftwerk dejojamā puse (piem., "Elektrisches Roulette"), bet citas - tādas kā "Kristallo" vai "Tanzmusik" ir jau izteikti klasiskas Kraftwerk kompozīcijas.
Ieraksta saistošākā kompozīcija tomēr ir to noslēdzošā "Ananas Symphonie", kurā parādās jau iepriekš pieminētais vokoderis un kurā jau ļoti skaidri jūtams, kādu ceļu Kraftwerk izvēlējās tuvākajos gados pēc šī ieraksta - to varētu nosaukt par tādu kā "Autobahn" vēstnesi.
Es nevaru teikt, ka par šo ierakstu būtu stāvā sajūsmā, tomēr neapšaubāmi tas ir daudz klausāmāks par stipri nomācošo "Kraftwerk 2" un tajā tu jau diezgan skaidri vari just, ka vēl mazliet, mazliet un šī grupa "aizies" jau pa īstam un tad tik būs "Move your ass" (ok, varbūt ne gluži).