Kazhes pierakstu burtnīca

Rods Stjuarts ir viens no tiem mūziķiem, kuri astoņdesmitajos gados savu reputāciju sabeidza sliktāk nekā to izdarītu Romas pāvests, ja viņš paziņotu, ka jaunības dienās ir reizēm vēlējies kļūt par transvestītu. Taču savulaik viņš bija pavisam pieklājīgas kvalitātes mūziķis. Protams, galvenokārt šis periods atbilda viņa jaunības dienām - dziedot grupā "The Faces" un vēlāk - Džefa Beka grupā. Taču arī daži viņa pirmie solo ieraksti nepavisam nebija slikti, un šis, iespējams, ir labākais no tiem visiem.

Nevienas kompozīcijas, kas būtu satriecoši pazīstama, šajā ierakstā nav - ja tevi interesē tāds Rods Stjuarts, kas atbildīgs par "Sailing" vai kādu citu mega grāvēju, šī nebūtu īstā vieta, kur sākt. Viena dziesma gan ir zināma - tā ir "It`s all over now", kas daudz labāk zināma Rolling Stones izpildījumā, vēl pazīstama varētu būt Boba Dilana "Only a Hobo". Šis konkrētais ieraksts ir ļoti tāls no tā, ko Stjuarts tikai apmēram gadu divus iepriekš dziedāja pie Džefa Beka, saturs ir daudz vieglāks, lai arī pavadošā grupa viņam tolaik vēl bija laba - ar Roniju Vudu un Roniju Leinu, kas bija noteikti vairāk nekā vienkārši pavadošā sastāva mūziķi. No deviņām ieraksta dziesmām triju tapšanā piedalījies arī pats Stjuarts. Divas no tām nav nekas sevišķs - "Lady Day" un "Jo`s Lament", nav jau tās sliktas, bet arī nekas unikāls. Tikām ieraksta titulkompozīcija, kuru Stjuarts sarakstīja kopā ar Leinu, ir viens no labākajiem šī ieraksta gabaliem. Bet, iespējams, vēl labāka ir ierakstu noslēdzošā "You`re My Girl", kurā jūtama zināma fankmūzikas klātbūtne. Par satriecoši interesantu es šo ierakstu varbūt arī nenosauktu un 1000 albumos, ko tev jānoklausās pirms nāves, neiekļautu, taču - nav slikti priekš tāda tipa kā Stjuarts. Patiesībā ieraksts ir izteikti labāks nekā "nav slikti", bet teikt, ka mani tas baisi uzrunātu, es arī nevaru.