Kazhes pierakstu burtnīca

Šo filmu es biju domājis aiziet un noskatīties "Arsenālā", bet izrādījās, ka tās seansu laiki man bija pavisam neērti un rezultātā mēs to neredzējām. Kopumā gan varu teikt, ka šajā ziņā mums paveicās, jo diez vai es "Misteru Vientulību" būtu gribējis redzēt uz lielā ekrāna. Harmonijs Korins (nezinu, kā pareizi pierakstīt šo vārdu latviešu valodā), kā izrādās, ir "dziļā" indie režisors - proti, no tās alternatīvo kino veidotāju kategorijas, kuru darbi ir pārāk tāli no populārā kino attīstības tendencēm, lai varētu iekarot kaut puslīdz plašas auditorijas uzmanību. Ir "seklais" indie, tāds kā "Little Miss Sunshine", "Half Nelson", "Juno" (ne tādā ziņā sekls kā truls, bet tādā ziņā, ka ne pārāk norobežojies no mainstream filmām), un ir kaut kas tāds kā Korina daiļrade.

Tiem cilvēkiem, kas šīs filmas žanru nodefinējuši kā komēdiju, man gribētos iesist ar zivi. Ok, tā IMDb skaitās "komēdija/drāma", bet vai nu es esmu sajucis prātā, vai arī šī filma nemaz nebija komēdija. Vēl nesen mēs strīdējāmies, via "In Bruges" var saukt par komēdiju. Tagad varu teikt - ja "Mister Lonely" var saukt par komēdiju, tad dokumentāla filma par botulismu arī var tikt saukta par komēdiju. Jo šajā filmā nebija nekā pat līdzīga komēdijai, un nekā pat tāda, ka es varētu iedomāties, ka to kāds varētu uztvert par komēdiju. Nē, no sižeta apraksta es varētu noticēt, ka man tiešām ir darīšana ar komēdiju - proti, šī filma stāsta par kādu tipu, kas uzstājas ielās imitējot Maiklu Džeksonu, taču viņa dzīvi pamatīgi sagriež tikšanās ar Merilinas Monro atdarinātāju. Tas varētu kļūt par pamatu komēdijai (varbūt pat labai), bet šī filma nemaz netiecas būt par komēdiju. Tā tiecas vienkārši eksistēt. Filmā iesaistās vēl vesela grupiņa dažādu slavenību imitētāju, bet es pat nezinu, vai man par viņiem vajadzētu kaut ko šeit sevišķi detalizēti rakstīt. Šajā filmā nav nedz jebkādas atmiņā paliekošas mūzikas, nekādu atmiņā paliekošu personāžu, pat vizuāli tā nav sevišķi pārsteidzoša. Mēs to kopā noskatījāmies un pamata jautājums bija - un kāda bija šīs filmas doma? Ko tās režisors vēlējās mums kā skatītājiem pateikt? Kādas emocijas izraisīt? Un vai vispār - jebkādas? Varbūt es kaut ko nesapratu, varbūt šajā filmā patiešām bija kaut kas tāds, kas manām acīm pagāja garām, es tomēr vēl neesmu tik rūdīts geocacher, lai varētu droši vienmēr visu atpazīt, bet tā nu sanāca, ka man vismaz šķita, ka šajā gadījumā nevar runāt ne tikai par to, ka karalis būtu kails, bet kaut vai par to, ka karalis vispār būtu.