Use Your Illusion II
Otrais "Use Your Illusion" gluži tāpat kā pirmais tāda nosaukuma ripulis izceļas ar stipri neadekvātu garumu - esot 75 minūtes ilgs, tas izmanto CD formāta iespējas visā tā pilnumā, taču pārmērīgs garums īsti par labu albumam nenāk. Iespējams, ka Rouzs un kompānija vēlējās saviem faniem par to pašu naudu piedāvāt vairāk mūzikas, kas, protams, ir pozitīvi. Taču no otras puses, ja tu neesi GnR fans, tad visticamākais tev šajā ierakstā šis tas varētu pārāk pie sirds neiet.
Tā kā es vispār neesmu dižs šīs grupas cienītājs, tad lielākoties man no tās albumos atrodamajām dziesmām vislabāk tīk tās, kas ir arī viszināmākās. Šajā gadījumā tās būtu "Civil War" (tradicionālā GnR stilā tā ilgst teju astoņas minūtes, turklāt nekādi īpaši šo minūšu laikā neprogresējot), Boba Dilana "Knockin` on heaven`s door" kavers (kuru savulaik es uzskatīju par labāku kā paša Dilana versija, un joprojām tas man patīk, lai ar ne tik ļoti kā agrākās dienās), "Yesterdays" un zināmā mērā arī "You Could Be Mine" un "Don`t Cry". Vispār jau šo plati vislabāk laikam raksturo vārds, kuru atminos lasījis Ingus Bērziņa komentārā par "Suņa stundas" ierakstu, "smeldze". Jā, smeldzes GnR mūzikā netrūkst - tādas banālas, pliekanas un izteikti uz tavu naudasmaku orientētas smeldzes. Un manā gadījumā skumjākais ir tas, ka cik ļoti labi es lai arī nesaprastu, ka tas viss ir fake, ka tas viss ir ilūzija, es tomēr nespēju pateikt - nē, GnR ir sūds un tādas kakas kā "Don`t Cry" nevienam jēdzīgam cilvēkam klausīties nevajadzētu. Es klausos, un pats par to kaunos, bet tā nu ir patiesība.
Pāris gabali gan šeit ir tādi, ka par tiem pie labākās gribas neko pozitīvu nepateikšu - porno filmas audioceliņa imitācija "My World" ir tuvu lielākajam sūdam, ko jebkad esmu dzirdējis, visas tās garās "Estranged", "Locomotive" un "Breakdown" nekur īpaši neiet un neko īpašu nepasaka, un vispār jau šeit lēno balāžu ir izteikti vairāk nekā man gribētos. Un vienlaikus - man ieraksts patīk, kā es lai arī to nemēģinātu nolikt.
Tā kā es vispār neesmu dižs šīs grupas cienītājs, tad lielākoties man no tās albumos atrodamajām dziesmām vislabāk tīk tās, kas ir arī viszināmākās. Šajā gadījumā tās būtu "Civil War" (tradicionālā GnR stilā tā ilgst teju astoņas minūtes, turklāt nekādi īpaši šo minūšu laikā neprogresējot), Boba Dilana "Knockin` on heaven`s door" kavers (kuru savulaik es uzskatīju par labāku kā paša Dilana versija, un joprojām tas man patīk, lai ar ne tik ļoti kā agrākās dienās), "Yesterdays" un zināmā mērā arī "You Could Be Mine" un "Don`t Cry". Vispār jau šo plati vislabāk laikam raksturo vārds, kuru atminos lasījis Ingus Bērziņa komentārā par "Suņa stundas" ierakstu, "smeldze". Jā, smeldzes GnR mūzikā netrūkst - tādas banālas, pliekanas un izteikti uz tavu naudasmaku orientētas smeldzes. Un manā gadījumā skumjākais ir tas, ka cik ļoti labi es lai arī nesaprastu, ka tas viss ir fake, ka tas viss ir ilūzija, es tomēr nespēju pateikt - nē, GnR ir sūds un tādas kakas kā "Don`t Cry" nevienam jēdzīgam cilvēkam klausīties nevajadzētu. Es klausos, un pats par to kaunos, bet tā nu ir patiesība.
Pāris gabali gan šeit ir tādi, ka par tiem pie labākās gribas neko pozitīvu nepateikšu - porno filmas audioceliņa imitācija "My World" ir tuvu lielākajam sūdam, ko jebkad esmu dzirdējis, visas tās garās "Estranged", "Locomotive" un "Breakdown" nekur īpaši neiet un neko īpašu nepasaka, un vispār jau šeit lēno balāžu ir izteikti vairāk nekā man gribētos. Un vienlaikus - man ieraksts patīk, kā es lai arī to nemēģinātu nolikt.
2009-01-06
comments powered by Disqus