Kazhes pierakstu burtnīca

Jāatzīst, ka Nīla Janga solokarjeras otrajā veikumā man vairāk par visu patīk tā nosaukums - "Ikviens zina, ka šeit ir nekuriene". Patiesībā labi vārdi ierakstiem viņam padevās arī citās reizēs - "Rust never sleeps", "Living with War". Taču žēl, ka šis ieraksts, kurš tiek atzīts par vienu no Nīla ilgās karjeras spožākajiem mirkļiem, man kaut kā tik ļoti spožs nemaz nešķiet. Nav šaubu, ka ierakstu ievadošā "Cinnamon Girl" ir viena no tiešām viņa labākajām dziesmām - agresīvi spēcīga un ļoti labi klausītāju (mani) uzrunājoša. Tāpat man patīk tituldziesma - te gan es neizslēgtu varbūtību, ka sava daļa "patikšanas" pienākas tās nosaukumam, jo melodiski tā ir diezgan neizteiksmīga Amerikas dienvidiem raksturīga kompozīcija. Arī "Cowgirl in the sand", kas ir diezgan līdzīga noskaņā kā "Cinnamon Girl" ir laba, BET:
what the fuck is "Round and round"? Sešas minūtes atonālas ģitārstrinkšķināšanas ar tik minimālu melodijas klātbūtni, ka varētu pat noderēt lupa tās meklējumos. Paldies, Janga kungs par šo skaņdarbu! Var just, ka Jūs patiešām centāties to radīt iespējami nesaistošu. Jau Jūsu roķīgā puse nav sevišķi roķīga (manā izpratnē), bet tādi skaņdarbi kā "Round and round" man liek vēl vairāk zaudēt interesi par Jūsu daiļradi. Un patiesībā arī "Running Dry" ir tikai par 10% labāka nekā "R&R". Un tas diezgan pamatīgi nodzen vēlmi klausīties šo ierakstu, Janga kungs! Es jau neprasu no Jums tik daudz! Es nevēlos, lai katra dziesma šeit būtu tāda kā "Ohio" no Jūsu NCN&Y kopprojekta, bet Jūs tomēr brīžiem esat pārāk nevīrišķīgs savās izpausmēs, lai es varētu Jūsu mūziku klausīties. Un tas nav tāpēc, ka Jūs esat no Kanādas. Man patīk Kanāda. Varbūt ne tādā mērā, lai es kārtu pie sienas tā "Canadian mounty" no seriāla "Uz dienvidiem" plakātu. Varbūt ne tik ļoti, lai es apjūsmotu Braienu Adamsu. Un tomēr - man patīk Kanāda. Un Jūsu albums "Everybody knows this is nowhere" cerams, ka to neapdzied. Cerams, ka tas ir veltīts kādai vietai ASV dienvidos, kuros tas šķiet esam radīts.