Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī rietumu pasaule pa īstam Kišļovski iepazina astoņdesmito gadu beigās (ar "Dekalogu") vai pat deviņdesmito sākumā (kad viņš sāka uzņemt filmas franču valodā), Polijā (un ne tikai) viņu kā ļoti vērā ņēmamu režisoru pazina jau daudz senāk, un "Amatieris" viņam bija jau piektā režisētā pilnmetrāžas filma.
Ja tev gadījumā radušās neskaidrības, varu atklāt, ka nekādas saistības starp šo filmu un diezgan neseno latviešu filmu "Amatieris" nepastāv (līdzīgi kā neviena no šīm filmām nestāsta par pirmskara Latvijas futbola komandu "Amatieris"), šīs filmas galvenais varonis ir amatieris kino mākslā, nevis narkotiku tirdzniecībā.
Filma sākas kā visai idillisks stāsts par vīrieti, kas strādā kādā rūpnīcā iepirkšanas daļā un kas nopērk miniatūru kino kameru, lai varētu dokumentēt savas jaundzimušās meitas dzīvi. Uzzinājusi, ka Filipam ir kamera, rūpnīcas vadība viņam uztic dokumentēt vienu rūpnīcas jubilejas pasākumu. Filips šādi pamazām sāk kļūt par dokumentālā kino entuziastu, taču vienlaikus tas viņam rada arī virkni problēmu. Viņa sieva nemaz nav sajūsmā par jauno hobiju un tas strauji grauj līdz šim tik lielisko laulību. Priekšniecība vēlas cenzēt filmas, jo tai, protams, ir savi mērķi. Turklāt vēl Filips iemīlas vienā sievietē no amatierfilmu federācijas, kas viņam arī nedara dzīvi vieglāku.
Filmas pamattēma, protams, skar mākslu un tās cenzūru, un tās uzdevumus, un paša Kišļovska viedokli šajos jautājumos ļoti skaidri formulē tie divi filmas dalībnieki, kas atveido paši sevi - kinorežisors Kžištofs Zanussi un televīzijas darbonis Andžejs Jurga. Kā filma par filmām "Amatieris" izceļas ar to, ka tā sevišķi necenšas dzīvot no kultūrcitātiem, kā tas šādām filmām ir raksturīgi, bet gan vairāk spiež uz vienu mākslas aspektu - brīvību (kas, protams, attiecīgā laikmeta Polijā bija aktuāla un sāpīga tēma). Ļoti laba filma, ja kas.