Przypadek
Šo Kžištofa Kisļovska filmu man neviens skatīties nerekomendēja, to uzreiz atzīstu. Taču man ieintriģēja filmas sižets, kurš, kā varēja lasīt Wikipedia, esot iespaidojis "Lola rennt". Nav gluži tā, ka "Lola" manās acīs būtu tāds pārākais šedevrs, ka mani interesētu viss ar to saistītais, bet filma, kurā tiek parādīts, kā varētu iegrozīties viena cilvēka dzīve atkarībā no trim dažādiem iznākumiem vienai un tai pašai relatīvi nebūtiskai situācijai, gan atbilst manām interesēm.
"Blind chance" gadījumā viss ir atkarīgs no tā, vai galvenais varonis paspēs vai nepaspēs uz vilcienu, kam viņu vajadzētu aizvest uz Varšavu (un ja nepaspēs - tad kā tieši tas notiks). Vienā gadījumā viņš vēlāk kļūs par komunistiskās partijas biedru un savas mīļotās meitenes apcietināšanas vaininieku. Otrā - sasaistīsies ar reliģiju un pats nonāks tajā barikāžu pusē, kur draud apcietināšana. Trešajā - centīsies izvairīties no pušu pieņemšanas, būs neitrāls. Var, protams, apšaubīt, ka šī viena konkrētā situācija ietekmēs tik daudz, bet no otras puses - tieši attiecībā uz lēmumiem par politiskiem jautājumiem bieži dažādi sīkumi kļūst par nopietniem dzīves virzītājiem.
No "Lolas" šī filma atšķiras ar to, ka Kisļovskis īsti nemēģina atrast pareizo variantu, lai visi būtu laimīgi, viņš tiešām tikai piedāvā variācijas (no kurām neviena nav īsti laimīga) un ar to, ka filmas morāle nav tik skaidra un vienkārša. Un, protams, ar to, ka šī filma bija tik nepieņemama Polijas tā laika varai, ka "Blind chance" sešu gadu garumā tika nomarinēta plauktos un tā arī nevarēja piedzīvot pirmizrādi. Kāpēc tā? Komunistu veiktas represijas un cilvēku aresti, sekss, varonis, kura izpildījumā saistīšanās ar komunistiem ir sliktākais variants.
Jāatzīst, ka neko sevišķu es šajā filmā saskatīt nespēju - pati ideja nav nekas fenomenāli svaigs, un tās vienīgā īstā vērtība bija Kisļovska drosme kaut ko tādu uzfilmēt. Tīri saturiski - pietiekami skatāma filma, bet ne elpu aizgrābjoša. Ja kas - domājams, ka man kādam laikam tieši šī konkrētā režisora darbus skatīties pietiks.
"Blind chance" gadījumā viss ir atkarīgs no tā, vai galvenais varonis paspēs vai nepaspēs uz vilcienu, kam viņu vajadzētu aizvest uz Varšavu (un ja nepaspēs - tad kā tieši tas notiks). Vienā gadījumā viņš vēlāk kļūs par komunistiskās partijas biedru un savas mīļotās meitenes apcietināšanas vaininieku. Otrā - sasaistīsies ar reliģiju un pats nonāks tajā barikāžu pusē, kur draud apcietināšana. Trešajā - centīsies izvairīties no pušu pieņemšanas, būs neitrāls. Var, protams, apšaubīt, ka šī viena konkrētā situācija ietekmēs tik daudz, bet no otras puses - tieši attiecībā uz lēmumiem par politiskiem jautājumiem bieži dažādi sīkumi kļūst par nopietniem dzīves virzītājiem.
No "Lolas" šī filma atšķiras ar to, ka Kisļovskis īsti nemēģina atrast pareizo variantu, lai visi būtu laimīgi, viņš tiešām tikai piedāvā variācijas (no kurām neviena nav īsti laimīga) un ar to, ka filmas morāle nav tik skaidra un vienkārša. Un, protams, ar to, ka šī filma bija tik nepieņemama Polijas tā laika varai, ka "Blind chance" sešu gadu garumā tika nomarinēta plauktos un tā arī nevarēja piedzīvot pirmizrādi. Kāpēc tā? Komunistu veiktas represijas un cilvēku aresti, sekss, varonis, kura izpildījumā saistīšanās ar komunistiem ir sliktākais variants.
Jāatzīst, ka neko sevišķu es šajā filmā saskatīt nespēju - pati ideja nav nekas fenomenāli svaigs, un tās vienīgā īstā vērtība bija Kisļovska drosme kaut ko tādu uzfilmēt. Tīri saturiski - pietiekami skatāma filma, bet ne elpu aizgrābjoša. Ja kas - domājams, ka man kādam laikam tieši šī konkrētā režisora darbus skatīties pietiks.
2009-09-17
comments powered by Disqus