Kazhes pierakstu burtnīca

Kad esi saslimis ar gripu, vienmēr ir labi skatīties kādas vismaz nedaudz gruzoniskas filmas. Vai varbūt tas nav gluži labi, bet vismaz man pagaidām tā sanāk. Tā Džona Kārnija režisētā "On the edge" ir filma, kuras darbība norisinās psihiatriskajā slimnīcā pašnāvnieku mājā.
Filmas galvenais varonis ir 19 gadīgais Džonatans Brīčs (kuru atveido 25-gadīgs Kīlians Mērfijs), kas mēģinājis izdarīt pašnāvību, ar zagtu kabrioletu nolidojot no klints, bet gandrīz neticamas veiksmes dēļ viņš nav pat cietis miesas bojājumus, izņemot lauztu mazo pirkstiņu. Tā kā viņam ir izvēle - zādzības dēļ nokļūt uz laiciņu cietumā vai traķī, Džonatans izvēlas otro variantu.
Sākotnēji, protams, viņš trīs mēnešus, kas viņam tur jāpavada, uztver kā diezgan pamatīgu laika nosišanu un viņam ļoti veiksmīgi izdodas kaitināt slimnīcas ārstu Dr. Figure (Stīvens Rī), kritizējot gan ārstēšanas sistēmu, gan pavēršot savas problēmas pret ārsta paša problēmām. Taču ar laiku, kā jau to varētu gaidīt, Džonatans sāk atverties pret saviem slimnīcas biedriem un pat just pret viņiem simpātijas. Zināmā mērā es varētu teikt, ka šī filma ir līdzīga "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", tikai bez māsas Retčetas - proti, te nav neviena ļaunā ārsta un te nav vardarbīgu ārstēšanas metožu. Bet cilvēku attiecībās un aroņa izaugsmē ir ļoti daudz kā no tās filmas. Ir filmā arī mīlas stāsts par Džonatanu un meiteni, kuru uzbudina pašas asinis, un tas šeit tiek pasniegts diezgan viegli, piezemeti. Lai arī filma kopumā, protams, ir drāma, te netrūkst diezgan veiksmīgu komisku elementu, kas neļauj tai iegrimt sevis žēlošanā un moralizēšanā un vismaz man pret tās varoņiem veidojās simpātijas arī pret tiem, kas pilnīgi noteikti ir traki.
Ko filmai varētu pārmest - radās sajūta, ka tā īsti neko arī nepateica - jā, diezgan skaista, diezgan interesanta filma, bet paliekošās vērtības īpaši daudz tajā nebija, varbūt efektīvāks nobeigums varētu tur kaut ko izmainīt.