Apostrophe
Šis beidzot būs pēdējais no šī vakara ierakstiem faktoīdā - beigām tuvojas gan mana dežūra, gan aprakstāmo grāmatu, filmu un albumu saraksts. Un kas gan var būt labāks vakara noslēgums kā Frenka Zappas rokopera par eskimosiem? Šis nu ir tas ieraksts, kurā atrodams Zappas lielākais popmūzikas hits - "Don`t you eat the yellow snow", kurā Zappa tiešām dzied par to, ka dzelteno sniegu ēst nav labi.
Kas attiecas uz albuma saturu, tas ir visai sarežģīts un vienlaikus - pilnīgi idiotisks. Ieraksts sākas ar to, ka tā liriskais varonis sapņo par to, ka viņš ir eskimoss un tālākais vairāk vai mazāk varētu notikt viņa sapnī. Tātad sapnī viņam mamma stāsta, ka nekādos apstākļos nevajag ēst dzelteno sniegu. Un viņš arī neēd, taču tad paradās sliktais varonis, kas grib nogalināt roņu mazuli (ja pareizi to saprotu) un tālab Nanuks paņem dzelteno sniegu un ierīvē to sliktajam cilvēkam acīs. Sliktais cilvēks tā rezultātā kļūst akls, bet tad viņš atceras senu eskimosu leģendu, ka gadījumā, ja esi kļuvis akls pēc konflikta ar cilvēku vārtā Nanuks, tev vienīgais glābiņš ir šķērsot tundru un doties uz Svētā Alfonso draudzi. Un tālāk sižets kļūst vēl mazāk jēdzīgs un sakarīgs.
Taču pat Zappas mūzikas gadījumā laikam vērts ir pieminēt arī pašu mūziku, ne tikai pilnīgi trako muzikālo konceptu. Un muzikāli šis ieraksts ir tikpat šīzīgs kā tā saturs - kompozīcijas šeit lielākoties ir pilnīgi trakas un jāatzīst - ne pārāk muzikālas, visvairāk te ir paša Zappas runāšanas diezgan rudimentāras un ne pārāk jēdzīgas mūzikas pavadījumā, kas man liek domāt par divām tēmām:
1) par Weird Al dziesmu "Albuquerque", kurai īstenībā ir diezgan daudz līdzības ar Zappas daiļradi
2) par Rodžeru Votersu
Kāpēc es domāju par pēdējo, es pat īsti nezinu, bet kaut kas man liek par viņu atcerēties. Lai arī šī mūzika pilnīgi noteikti nav Votersa gaumē. Es pat nezinu, kā gaumē tas ir - manā laikam tomēr nē. Ir te daži lieliski rifi, kuri īsti labi netiek izmantoti, ir te interesantas instrumentālas partijas, bet viss ieraksts kopumā mani nomāc un liek man domāt, ka tā nav Zappas daudzveidīgās karjeras veiksmīgākā stunda, un nekas, ka "Dzeltenais sniegs" bija viena no kompozīcijām, kas mani iepazīstināja ar šo mūziķi.
Kas attiecas uz albuma saturu, tas ir visai sarežģīts un vienlaikus - pilnīgi idiotisks. Ieraksts sākas ar to, ka tā liriskais varonis sapņo par to, ka viņš ir eskimoss un tālākais vairāk vai mazāk varētu notikt viņa sapnī. Tātad sapnī viņam mamma stāsta, ka nekādos apstākļos nevajag ēst dzelteno sniegu. Un viņš arī neēd, taču tad paradās sliktais varonis, kas grib nogalināt roņu mazuli (ja pareizi to saprotu) un tālab Nanuks paņem dzelteno sniegu un ierīvē to sliktajam cilvēkam acīs. Sliktais cilvēks tā rezultātā kļūst akls, bet tad viņš atceras senu eskimosu leģendu, ka gadījumā, ja esi kļuvis akls pēc konflikta ar cilvēku vārtā Nanuks, tev vienīgais glābiņš ir šķērsot tundru un doties uz Svētā Alfonso draudzi. Un tālāk sižets kļūst vēl mazāk jēdzīgs un sakarīgs.
Taču pat Zappas mūzikas gadījumā laikam vērts ir pieminēt arī pašu mūziku, ne tikai pilnīgi trako muzikālo konceptu. Un muzikāli šis ieraksts ir tikpat šīzīgs kā tā saturs - kompozīcijas šeit lielākoties ir pilnīgi trakas un jāatzīst - ne pārāk muzikālas, visvairāk te ir paša Zappas runāšanas diezgan rudimentāras un ne pārāk jēdzīgas mūzikas pavadījumā, kas man liek domāt par divām tēmām:
1) par Weird Al dziesmu "Albuquerque", kurai īstenībā ir diezgan daudz līdzības ar Zappas daiļradi
2) par Rodžeru Votersu
Kāpēc es domāju par pēdējo, es pat īsti nezinu, bet kaut kas man liek par viņu atcerēties. Lai arī šī mūzika pilnīgi noteikti nav Votersa gaumē. Es pat nezinu, kā gaumē tas ir - manā laikam tomēr nē. Ir te daži lieliski rifi, kuri īsti labi netiek izmantoti, ir te interesantas instrumentālas partijas, bet viss ieraksts kopumā mani nomāc un liek man domāt, ka tā nav Zappas daudzveidīgās karjeras veiksmīgākā stunda, un nekas, ka "Dzeltenais sniegs" bija viena no kompozīcijām, kas mani iepazīstināja ar šo mūziķi.
2009-12-02
comments powered by Disqus