High Voltage
Ar AC/DC diskogrāfiju ne viss ir pilnīgi skaidrs, jo pēc tam, kad Austrālijā grupa bija izdevusi divus albumus ("High Voltage" un "TNT"), tika izdots pirmais starptautiski pieejamais ieraksts, kas saucās "High Voltage", un kurā patiesībā bija galvenokārt dziesmas no TNT. Un tas, par ko es šobrīd sāku rakstīt, ir tieši šis ieraksts.
Tas gan var klausītājus nedaudz maldināt un radīt iespaidu, ka jau kopš saviem pirmsākumiem AC/DC bija tieši tāda grupa, kādu to pazīst visā pasaulē. Patiesībā austrāliskais "High Voltage" esot bijis daudz mierīgāks ieraksts, nekā šai grupai vēlāk bijis raksturīgs un tajā pat (omg!) esot viena balāde. Tikām starptautiskajā izdevumā nekādu balāžu, protams, nav un tā vietā te ir atrodamas 9 super klasiskas AC/DC kompozīcijas.
Sākas viss ar vienu no AC/DC himnām - "It`s a long way to the top", dziesmu, kuru es personīgi tā pa īstam iepazinu filmā "School of Rock", ar kuru tā man joprojām asociējas un kuru neskaitāmas reizes esmu dzirdējis pa SWH Rock. Bet šī ir viena no tādām tipiskajām AC/DC dziesmām, kuras var klausīties atkal un atkal, un vēl Bons Skots šajā dziesmā pat liek lietā dūdas, saspēlējoties ar Malkolmu Jangu.
Kā jau tas piedienas Skota ēras AC/DC, šajā albumā netrūkst dziesmu ar tekstiem, kurus var saprast gan kā pavisam pieklājīgus, gan kā nebūt ne tādus ("The Jack", "She`s got balls"). Un te, protams, ir vēl viena episka dziesma - T.N.T., kura man personīgi šobrīd vairāk par visu saistās ar aizvadītās vasaras Positivus, kurā šī dziesma vairākkārt skanēja starplaikos starp grupām.
Pārējās dziesmas, protams, īpaši neatšķiras no zināmākajiem gabaliem, lai arī pa brīžam šis AC/DC manai gaumei ir pārāk lēns - kaut vai "Little Lover". AC/DC nav tāda grupa, no kuras es gaidu kaut kādu atmosfēriskumu vai liriskumu. Tā ir grupa, kurai ir tev ritmiski ar āmuru jāšķaida pa galvu, grupa, kuras pavadījumā dauzīt pudeles, pārkāpt atļauto ātrumu pie automašīnas stūres, seksot vārtrūmē ar nepazīstamu piedzērušos sievieti un nākamajā dienā neko neatcerēties.
Ja kas - tikai nupat iedomājos, ka pēdējās dienās tik daudz klausītās The Runaways vismaz sākotnēji bija sievišķa variācija par AC/DC. Turklāt skolnieka formā tērpies Anguss Jangs kaut kādā ziņā ir savienojams ar Runaways perverso skolnieču imidžu.
Tas gan var klausītājus nedaudz maldināt un radīt iespaidu, ka jau kopš saviem pirmsākumiem AC/DC bija tieši tāda grupa, kādu to pazīst visā pasaulē. Patiesībā austrāliskais "High Voltage" esot bijis daudz mierīgāks ieraksts, nekā šai grupai vēlāk bijis raksturīgs un tajā pat (omg!) esot viena balāde. Tikām starptautiskajā izdevumā nekādu balāžu, protams, nav un tā vietā te ir atrodamas 9 super klasiskas AC/DC kompozīcijas.
Sākas viss ar vienu no AC/DC himnām - "It`s a long way to the top", dziesmu, kuru es personīgi tā pa īstam iepazinu filmā "School of Rock", ar kuru tā man joprojām asociējas un kuru neskaitāmas reizes esmu dzirdējis pa SWH Rock. Bet šī ir viena no tādām tipiskajām AC/DC dziesmām, kuras var klausīties atkal un atkal, un vēl Bons Skots šajā dziesmā pat liek lietā dūdas, saspēlējoties ar Malkolmu Jangu.
Kā jau tas piedienas Skota ēras AC/DC, šajā albumā netrūkst dziesmu ar tekstiem, kurus var saprast gan kā pavisam pieklājīgus, gan kā nebūt ne tādus ("The Jack", "She`s got balls"). Un te, protams, ir vēl viena episka dziesma - T.N.T., kura man personīgi šobrīd vairāk par visu saistās ar aizvadītās vasaras Positivus, kurā šī dziesma vairākkārt skanēja starplaikos starp grupām.
Pārējās dziesmas, protams, īpaši neatšķiras no zināmākajiem gabaliem, lai arī pa brīžam šis AC/DC manai gaumei ir pārāk lēns - kaut vai "Little Lover". AC/DC nav tāda grupa, no kuras es gaidu kaut kādu atmosfēriskumu vai liriskumu. Tā ir grupa, kurai ir tev ritmiski ar āmuru jāšķaida pa galvu, grupa, kuras pavadījumā dauzīt pudeles, pārkāpt atļauto ātrumu pie automašīnas stūres, seksot vārtrūmē ar nepazīstamu piedzērušos sievieti un nākamajā dienā neko neatcerēties.
Ja kas - tikai nupat iedomājos, ka pēdējās dienās tik daudz klausītās The Runaways vismaz sākotnēji bija sievišķa variācija par AC/DC. Turklāt skolnieka formā tērpies Anguss Jangs kaut kādā ziņā ir savienojams ar Runaways perverso skolnieču imidžu.
2010-11-12
comments powered by Disqus