Kazhes pierakstu burtnīca

"Kimono My House" panākumu spārnoti, savu nākamo albumu Sparks izdeva sešus mēnešus vēlāk, un "Propaganda" kļuva par grupas populārāko albumu tās dzimtenē, sasniedzot 63.vietu Billboard topā. Arī šī albuma singli bija diezgan veiksmīgi - gan "Never turn your back on Mother Earth", gan "Something for the Girl with Everything" iekāpa singlu divdesmitniekā Lielbritānijā. Man gan patiesībā "Mother Earth" tā ne pārāk patīk - ja nu vienīgi interesanti, ka šī dziesma man liek domāt, ka Muse savā daiļradē arī ir ietekmējušies no Sparks. Tiesa, oficiālu apstiprinājumu tam nekur neatrodu, bet sajūta man tāda ir, ka Belamijs un kompānija ir kādu laiku pavadījuši "Sparks" ierakstu sabiedrībā. Protams, Belamijs diez vai savu falsetu liktu lietā, lai iedziedātu kaut ko tādu kā "Something for the Girl with Everything", kas daudz vairāk izklausās pēc The Darkness un nevis Muse, taču...
Manās acīs šis noteikti ir viens no veiksmīgākajiem "Sparks" ierakstiem, kurā šīs grupas agrīnajam periodam raksturīgi ir vesela plejāde ar par izcilām saucamām dziesmām, no kurām minēšu "At Home At Work At Play", "B.C.", "Don`t Leave Me Alone with Her" un "Who Don`t Like Kids". Liene gan teica, ka "Sparks" esot totālākā geju mūzika, bet ja godīgi - man vienalga, vai šīs grupas mūzika ir gana vīrišķīga vai nav. Tā ir totally fun, super dzīvespriecīga, pilna ar dažādiem dīvainiem izgājieniem un pilnīgi neatkārtojama. Un ja jau "Mika" nav pārāk gejisks, kālab lai šis ansamblis tāds būtu?