Kazhes pierakstu burtnīca

Leonards Koens nav viens no savas paaudzes spilgtākajiem ģitāristiem, viņa dziesmu melodijas ir labākajā gadījumā saucamas par rudimentārām, un viņa balss ir vairāk piemērota deklamēšanai un mazāk - dziedāšanai. Bet vienlaikus "Songs of Leonard Cohen" manās acīs ir viens no 20.gadsimta populārās mūzikas stūrakmeņiem, viens no skaistākajiem ierakstiem, ko man ir nācies dzirdēt. Un laikam jau galvenokārt tas tā ir tāpēc, ka Koens ir izcils dzejdaris, tāda kalibra dzejnieks, kādu rok un popmūzikā gandrīz nav. Vai viņš dziedātu par mīlestību, reliģiju vai neizprotamām tēmām, viņa vārdi ir kaut kas neatkārtojams. Paklausies kaut vai "Susanne" - Koena ģitāras strinkšīnāšana ir monotona un - godīgi sakot - primitīva, viņa balss - nepavisam ne operiska, bet kādas vīzijas viņš spēj uzburt!
"And you want to travel with her
And you want to travel blind
And you know that she will trust you
For you`ve touched her perfect body with your mind"
Koenam tiešām ir unikālas spējas aizgrābt klausītāju ar kaut ko grūti raksturojamu, varbūt tie pat nav teksti, katrā ziņā to nevar saskatīt nedz notīs, nedz dziesmu tehniskajos parametros, viņā ir kaut kas tāds, kas uzrunā katru manas dvēseles stīgu (ak dievs, cik banāli!), kā dēļ es varu klausīties viņa pirmos divus albumus atkal un atkal, un atkal un atkal, un man tie nekad neapnīk, un es esmu sajūsmā, un es esmu skumjš, un es esmu Koena fans.