Kazhes pierakstu burtnīca

Šis ir viens no vislabāk novērtētajiem Makkas solo ierakstiem, un ciktāl viegla un dzīvespriecīga popmūzika is concerned, tam nav ne vainas. Nekāds Makartnija solo veikumu cienītājs es noteikti neesmu, bet man būtu jābūt ļoti stūrgalvīgam, lai apgalvotu, ka cilvēks, kas līdz 1969.gadam bija viens no pasaulē sekmīgākajiem lipīgu meldiņu autoriem pēkšņi vienā dienā Lindas Īstmenas ietekmē būtu pārvērties par komerciālu sūdu. Jā, ar laiku Makka patiešām komerciālisma zaņķī iegrima, bet "Ram" noteikti ne tuvu vēl nav tas brīdis. Stilistiski to varētu pat saukt par Makkas mēģinājumu radīt līdzīgu mūziku The Kinks veikumiem - viegli angliski lauciniecisku un relaksētu.
Nekā baigā "edge" šajā ierakstā, protams, nav, pamatā dominē akustiskā ģitāra un paša Makkas balss, bet tas jau nu nebūtu kaut kas, par ko vajadzētu šim ierakstam piekasīties. Turklāt, salīdzinoši ar Pola pirmo solo ierakstu, šajā veikumā viss izklausās jau daudz pilnīgāks un pabeigtāks, nevis sasteigts, lai neiepaliktu konkurencē ar Harisonu.
Vadošais ieraksta singls "Uncle Albert / Admiral Halsey" ASV Billboard singlu sasniedza pašu virsotni, kamēr viss albums uzkāpa līdz Lielbritānijas topa virsotnei (kas gan tajā laikā bītlu dalībniekiem nebija nekāds retums). Un pelnīti - lai arī "Ram" ir "tikai" popmūzika, sava spēļu laukuma robežās ieraksts ir praktiski perfekts - skaists un patīkami baudāms, salds, bet patīkami salds.