Терри, Черри, Свин
Pankiem desu! Ar šiem diviem vārdiem es varētu īsi raksturot grupu "Automātiskie apmierinātāji" - pirmo kaut cik ievērojamo padomju panku blici. Kā jau pankiem piedienas, šis ieraksts (lielākoties) ir ar šausmīgu skaņas kvalitāti, jo kurš gan padomju laikos laistu glaunā studijā cilvēku ar palamu Svin (tā kā cūka, nevis tā kā - svin dzīvi)? Droši vien civilizētā kvalitātē šis ieraksts tika izdots kaut kad deviņdesmitajos gados, tā vismaz var domāt, ievērojot dziesmu skaitu tajā (25 gab!) un to, ka daļa dziesmu šķiet tomēr ierakstīta normālos apstākļos, kamēr vairums ir diezgan smagi atkritumi.
Kā jau īstiem pankiem pieklājas, šis ansamblis tika izveidots vēl pirms tā dalībnieki sāka apgūt savu instrumentu spēlēšanu, un tā vēsture nav pilna panākumiem un slavas brīžiem, bet vienlaikus varu atzīt, ka vismaz atsevišķas dziesmas šajā ierakstā ir visai interesantas:
1) ierakstu ievadošā "Сколько стоит" - man kaut kādā visai perversā veidā patīk AI dziedātāja balss, kas liek domāt, ka viņš ir 13 gadīgs netīrs un smirdīgs nodzēries puika, kas visu rītu pavadījis, lasot pa renstelēm izsmēķus. Ne velti viņš dzied šajā dziesmā: "Я хочу купить чистого говна". Un vai tikai man tā šķiet, vai dziesmas tekstā ir atrodami arī vārdi: "Отвали, урла!" (protams, šī vārda kanoniskajā nozīmē - kā saīsinājums no "уголовно разыскиваемое лицо").
Albuma lipīgākā un panku "ideoloģiju" droši vien vislabāk raksturo cits šī ieraksta grāvējs - dziesma "Говно", kurā grupas līderis Andrejs Panovs dzied sekojošu tekstu: "Tu esi sūds, es esmu sūds, nākotnes nav." Kā teikt - vienkārši un no sirds. Šī dziesma turklāt arī ir ierakstīta puslīdz ciešamā kvalitātē.
Kā trešo fragmentu no šī ieraksta varu minēt dziesmu "Čornaja ikra" - visai tipisku jebkura pasaules gala panku skaņdarbu.
Patiesībā, ja visas dziesmas šajā ierakstā būtu aptuveni līdzvērīgā kvalitātē ar augstāk citētajām, es būtu gatavs atzīt "Terri, Čerri, Svin" par ja ne gluži pankroka šedevru, tad diezgan kvalitatīvu ierakstu gan. Diemžēl patiesība ir tāda, ka vairums dziesmu šeit ir vienkārši baisi draņķīgā kvalitātē, turklāt vēl praktiski neatšķiramas viena no otras. Bet tādiem jau ir jābūt īstiem pankiem - nespējīgiem uzrakstīt vairāk kā 5 sakarīgas dziesmas, mūžīgi pālī un ar dzīvi neapmierinātiem.
Piebilde: aprakstam pievienotie dziesmu fragmenti pilda tikai un vienīgi informatīvas funkcijas, lai lasītājs varētu gūt aptuvenu priekšstatu par to, pēc kā izklausījās šī grupa. Ja kas - gandrīz aizmirsu pieminēt, ka šajā grupā astoņdesmito gadu sākumā kādu brīdi darbojās arī tolaik vēl nevienam nezināms jaunietis melnās drēbēs vārdā Viktors Cojs.
Kā jau īstiem pankiem pieklājas, šis ansamblis tika izveidots vēl pirms tā dalībnieki sāka apgūt savu instrumentu spēlēšanu, un tā vēsture nav pilna panākumiem un slavas brīžiem, bet vienlaikus varu atzīt, ka vismaz atsevišķas dziesmas šajā ierakstā ir visai interesantas:
1) ierakstu ievadošā "Сколько стоит" - man kaut kādā visai perversā veidā patīk AI dziedātāja balss, kas liek domāt, ka viņš ir 13 gadīgs netīrs un smirdīgs nodzēries puika, kas visu rītu pavadījis, lasot pa renstelēm izsmēķus. Ne velti viņš dzied šajā dziesmā: "Я хочу купить чистого говна". Un vai tikai man tā šķiet, vai dziesmas tekstā ir atrodami arī vārdi: "Отвали, урла!" (protams, šī vārda kanoniskajā nozīmē - kā saīsinājums no "уголовно разыскиваемое лицо").
Albuma lipīgākā un panku "ideoloģiju" droši vien vislabāk raksturo cits šī ieraksta grāvējs - dziesma "Говно", kurā grupas līderis Andrejs Panovs dzied sekojošu tekstu: "Tu esi sūds, es esmu sūds, nākotnes nav." Kā teikt - vienkārši un no sirds. Šī dziesma turklāt arī ir ierakstīta puslīdz ciešamā kvalitātē.
Kā trešo fragmentu no šī ieraksta varu minēt dziesmu "Čornaja ikra" - visai tipisku jebkura pasaules gala panku skaņdarbu.
Patiesībā, ja visas dziesmas šajā ierakstā būtu aptuveni līdzvērīgā kvalitātē ar augstāk citētajām, es būtu gatavs atzīt "Terri, Čerri, Svin" par ja ne gluži pankroka šedevru, tad diezgan kvalitatīvu ierakstu gan. Diemžēl patiesība ir tāda, ka vairums dziesmu šeit ir vienkārši baisi draņķīgā kvalitātē, turklāt vēl praktiski neatšķiramas viena no otras. Bet tādiem jau ir jābūt īstiem pankiem - nespējīgiem uzrakstīt vairāk kā 5 sakarīgas dziesmas, mūžīgi pālī un ar dzīvi neapmierinātiem.
Piebilde: aprakstam pievienotie dziesmu fragmenti pilda tikai un vienīgi informatīvas funkcijas, lai lasītājs varētu gūt aptuvenu priekšstatu par to, pēc kā izklausījās šī grupa. Ja kas - gandrīz aizmirsu pieminēt, ka šajā grupā astoņdesmito gadu sākumā kādu brīdi darbojās arī tolaik vēl nevienam nezināms jaunietis melnās drēbēs vārdā Viktors Cojs.
2011-07-08
comments powered by Disqus