Kazhes pierakstu burtnīca

Nez, kāda būtu pasaule, ja cilvēki nemācētu melot? Uz šo jautājumu visai idiotiskā veidā atbildēja Ricky Gervais savā filmā The Invention of Lying. Par laimi šī filma nekrīt tajās pašās bedrēs, turklāt šajā gadījumā filmas varonis patiešām ir čalis, kurš nemāk melot (un galvenokārt - nesaprot, kuros gadījumos viņam vajadzētu tā darīt un kuros nē). Filmas sākumā Neds strādā kaut kādā biosaimniecībā, taču viņa laimīgā dzīve negaidīti beidzas, kad viņš lauku tirdziņā tiek pieķerts, pārdodot marihuānu... policistam formastērpā. Čalim gan sākumā veselais saprāts saka priekšā, ka nevajag policistam tādu lietu dot, bet iedzimtā labestība neļauj viņam padomāt, ka šis cilvēks varētu viņu tā apčakarēt (jāpiezīmē, ka viņš policistam, kurš sūdzas par grūtu nedēļu, grib "zāli" iedot par brīvu, taču tas uzstāj, ka viņa sirdsapziņa nebūs tīra, paņemot kaut ko bez maksas, kā rezultātā Neds tiek pie panta par narkotiku tirdzniecību). Iznācis no cietuma, Neds atklāj, ka viņa draudzenei ir jau cits puisis (aptuveni tāds pats kā Neds miermīlīgs hipijs) un ka viņa ne tikai nevēlas Nedu atpakaļ, bet arī negrib viņam atdot Viliju Nelsonu - suni, kuru Neds mīl vairāk par visu pasaulē.
Rezultātā Neds uz maiņām tusē ar savām trim māsām, katrai no kurām ir gana daudz problēmu personīgajā dzīvē, bet kuras, atšķirībā no sava brāļa, nav naivas un pārgodīgas, un jāatzīst, ka viņu dzīvēs Neds ar savu nespēju atšķirt to, par ko drīkst runāt, no tā, par ko nedrīkst, ienes visai daudz dažādu emociju, bieži - ne pārāk pozitīvu. Reizēm viņam gadās kaut ko dzirdēt vai redzēt, un tad viņš to atstāsta cilvēkiem, kuri varbūt nav gatavi to no viņa dzirdēt.
Paul Rudd šajā filmā ir ļoti jauks - bez pārmērībām, kas raksturīgas Judd Apatow filmām (kuru aktīvs dalībnieks sis aktieris ir), vienkāršs pozitīvs čalis, kurš neizceļas ar sevišķu rafinētību. Otrā plāna personāžu vidū ir Zooey Deschanel - viena no Lienes mazāk iecienītajām aktrisēm, taču vakar es vismaz nekādu žēlošanos par šo filmu no viņas nedzirdēju. Nekā episka šajā filmā, protams, nav, bet tā ir ļoti pieņemama vakara komēdija, kuras galvenais varonis ir tik simpātisks, ka man pat sevišķi netraucēja saharīna pārbagātais filmas pēdējais cēliens.