Futbols vispirms 1. sezona
Pirms vairāk kā trīs gadiem influenceres Svetlanas Žigajevas vīrs Jurijs un savulaik aktīvais slēpņotājs Krisja sēdēja krogā un runājās par Latvijas futbolu. Trešais - datorspēles "Britu pēdējā sezona" dizaineris - ierosināja, ka viņiem vajadzētu paņemt kameru un savas diskusijas piedāvāt plašākai auditorijai. Šādi radās podkāsts (jeb aluskāsts) "Pa pāris kausiem". Savukārt tā trešajā sezonā radās komanda "Futbola Komūna Pa pāris kausiem / viens totalizatoru kantoris, kura nosaukumu nerakstīšu, jo man nekādas saistības nedz ar šo, nedz kādu citu totalizatoru kantori nav", un tās gaitas tapa dokumentētas seriālā "Futbols vispirms". Lūk, tā.
Stāsts, tātad ir par savas komandas veidošanu no nulles, atbalstītāju meklēšanu, sastāva komplektāciju un dalību Latvijas futbola pagrabā jeb 3. līgas Centra zonā. Veiksmes un neveiksmes, spēlētāju stāsti, aizkulises, komandas ģenerāldirektora peldēšanās upē, ķeksējot ārā tajā iekritušas futbola bumbas, un tā tālāk. Stāsts par to, ka ar mērķtiecīgu darbu un pareizu attieksmi ir iespējams uz trešās līgas spēlēm sapulcēt vairāk skatītāju nekā uz dažu labu Virslīgas maču, par uzvarām un par zaudējumiem, par nolikuma īpatnībām un par to, ka atbildīgākajās spēlēs neviens nemāk zaudēt un ka pat dziļā amatieru līmenī sports sastāv no drāmām un pārdzīvojumiem un ka lai arī futbols ir ne tikai prieks, bet arī ciešanas, taču prieka dēļ var paciest arī to pārējo.
Liela daļa šī seriāla satura man bija zināma vēl pirms tā skatīšanās: kā nekā sekoju PPK teju kopš pašiem pirmsākumiem, esmu bijis klāt itin daudzās iepriekšējās sezonas spēlēs (un arī šodien paredzēts ar visu ģimeni doties uz PPK pirmo draudzības spēli 2023. gadā), taču tas nav iemesls, kālab skatīties būtu neinteresanti: drīzāk otrādi, ir patīkami atskatīties uz to, ko pats esi piedzīvojis, novērtēt, kā tas viss saliekas kopā vienotā stāstā un laiku pa laikam ieraudzīt ekrānā sevi pašu ar alus glāzi rokā, skandējam: "Kas mēs esam? - PPK! - Kur mēs esam? - Pagrabā! - Kur mēs būsim? - Virslīgā!" Foršas atmiņas, labi pavadīts laiks un gala rezultātā - visnotaļ kvalitatīvs skatāmais materiāls.
Jā, skaidrs, ka šis ir pasākums ar stipri ierobežotu budžetu, un "Futbols vispirms" nepretendē uz "Sunderland 'Til I die" vai "Welcome to Wrexham" kvalitāti - bet arī Latvijas futbols uz šādu kvalitāti īsti nepretendē, kur nu vēl Latvijas futbola pagrabs, turklāt PPK stāsts ir ļoti vienkāršs, piezemēts un cilvēcīgs, un tādam cilvēkam kā man ļoti saprotams. Man nav ne mazākās nojautas, kāds tas izskatās cilvēkam, kurš pirms sēšanās pie ekrāna nav pazīstams ar stāstu tam apakšā, proti, vai tas spēj uzrunāt neitrālo skatītāju (lai arī Marina PPK fanu sektorā nemēdz nākt, arī viņu par neitrālo skatītāju nenosauksi, uz savām piecām spēlēm viņa pērn noteikti bija). Līdz ar to varu teikt vien to, ka man "Futbols vispirms" patika, gaidīšu tā otro sezonu un, protams, - PPK akadēmijas izveidi un komandas nonākšanu Virslīgā, jo - jāsapņo ir lieli sapņi!
Paldies trenerim Jurijam (papliķēšu sev pašam pa plecu, ka "Izcirtējs Viktors" -> "Treneris Jurijs" tapšanu veicināja mans ierosinājums) Žigajevam, ģenerāldirektoram un visu iespējamo organizatorisko jautājumu risinātājam Kristianam Kareļinam, aizkadra cilvēkam, māksliniekam un materiāla montētājam, kā rezultātā viņu šeit arī klasificēju kā seriāla režisoru, Aivaram Baranovam, e-sporta adeptam un PPK operatoram Andrim grianDam, vienam no labākajiem stadionu diktoriem Latvijā Madaram Zvagulim un visiem citiem ar PPK saistītajiem cilvēkiem. Un, ja tu nekad neesi bijis uz nevienu futbola spēli, PPK maču apmeklēšanu varu ieteikt kaut vai tālab vien, ka tur tu itin regulāri vari satikt tādus kultūras un izklaides nozares pārstāvjus kā Ralfs Eilands, Arturs Krūzkops, Rūdolfs Kugrēns, Raimonds Celms un citus. Futbols vispirms!
Stāsts, tātad ir par savas komandas veidošanu no nulles, atbalstītāju meklēšanu, sastāva komplektāciju un dalību Latvijas futbola pagrabā jeb 3. līgas Centra zonā. Veiksmes un neveiksmes, spēlētāju stāsti, aizkulises, komandas ģenerāldirektora peldēšanās upē, ķeksējot ārā tajā iekritušas futbola bumbas, un tā tālāk. Stāsts par to, ka ar mērķtiecīgu darbu un pareizu attieksmi ir iespējams uz trešās līgas spēlēm sapulcēt vairāk skatītāju nekā uz dažu labu Virslīgas maču, par uzvarām un par zaudējumiem, par nolikuma īpatnībām un par to, ka atbildīgākajās spēlēs neviens nemāk zaudēt un ka pat dziļā amatieru līmenī sports sastāv no drāmām un pārdzīvojumiem un ka lai arī futbols ir ne tikai prieks, bet arī ciešanas, taču prieka dēļ var paciest arī to pārējo.
Liela daļa šī seriāla satura man bija zināma vēl pirms tā skatīšanās: kā nekā sekoju PPK teju kopš pašiem pirmsākumiem, esmu bijis klāt itin daudzās iepriekšējās sezonas spēlēs (un arī šodien paredzēts ar visu ģimeni doties uz PPK pirmo draudzības spēli 2023. gadā), taču tas nav iemesls, kālab skatīties būtu neinteresanti: drīzāk otrādi, ir patīkami atskatīties uz to, ko pats esi piedzīvojis, novērtēt, kā tas viss saliekas kopā vienotā stāstā un laiku pa laikam ieraudzīt ekrānā sevi pašu ar alus glāzi rokā, skandējam: "Kas mēs esam? - PPK! - Kur mēs esam? - Pagrabā! - Kur mēs būsim? - Virslīgā!" Foršas atmiņas, labi pavadīts laiks un gala rezultātā - visnotaļ kvalitatīvs skatāmais materiāls.
Jā, skaidrs, ka šis ir pasākums ar stipri ierobežotu budžetu, un "Futbols vispirms" nepretendē uz "Sunderland 'Til I die" vai "Welcome to Wrexham" kvalitāti - bet arī Latvijas futbols uz šādu kvalitāti īsti nepretendē, kur nu vēl Latvijas futbola pagrabs, turklāt PPK stāsts ir ļoti vienkāršs, piezemēts un cilvēcīgs, un tādam cilvēkam kā man ļoti saprotams. Man nav ne mazākās nojautas, kāds tas izskatās cilvēkam, kurš pirms sēšanās pie ekrāna nav pazīstams ar stāstu tam apakšā, proti, vai tas spēj uzrunāt neitrālo skatītāju (lai arī Marina PPK fanu sektorā nemēdz nākt, arī viņu par neitrālo skatītāju nenosauksi, uz savām piecām spēlēm viņa pērn noteikti bija). Līdz ar to varu teikt vien to, ka man "Futbols vispirms" patika, gaidīšu tā otro sezonu un, protams, - PPK akadēmijas izveidi un komandas nonākšanu Virslīgā, jo - jāsapņo ir lieli sapņi!
Paldies trenerim Jurijam (papliķēšu sev pašam pa plecu, ka "Izcirtējs Viktors" -> "Treneris Jurijs" tapšanu veicināja mans ierosinājums) Žigajevam, ģenerāldirektoram un visu iespējamo organizatorisko jautājumu risinātājam Kristianam Kareļinam, aizkadra cilvēkam, māksliniekam un materiāla montētājam, kā rezultātā viņu šeit arī klasificēju kā seriāla režisoru, Aivaram Baranovam, e-sporta adeptam un PPK operatoram Andrim grianDam, vienam no labākajiem stadionu diktoriem Latvijā Madaram Zvagulim un visiem citiem ar PPK saistītajiem cilvēkiem. Un, ja tu nekad neesi bijis uz nevienu futbola spēli, PPK maču apmeklēšanu varu ieteikt kaut vai tālab vien, ka tur tu itin regulāri vari satikt tādus kultūras un izklaides nozares pārstāvjus kā Ralfs Eilands, Arturs Krūzkops, Rūdolfs Kugrēns, Raimonds Celms un citus. Futbols vispirms!
2023-03-11
comments powered by Disqus