Back to School party 2001
Nav nekāds noslēpums, ka man patīk rakāties vēsturē, nodarboties ar kādiem pagātnes izmeklējumiem gan par lielākām, gan pavisam niecīgām tēmām. Kā, piemēram, analizēt 1899. gadā sūtītu mīlestības vēstuli vai apkopot galda tenisu pirmskara Latvijā. Un reizēm man patīk arī rakstīt par ne tik svaigiem paša piedzīvojumiem, kā 1991. gada braucienu uz Sibīriju. Ko gan līdz šim neesmu darījis, tā ir detalizētu aprakstu veidošana par koncertiem, kurus sanācis apmeklēt vēl pirms aizsākts mans blogs. Un šī būs tā reize, kad tāds pirmais apraksts taps. To izprovocēja sašutumu manī raisošs virsraksts "H-BLOCKX pirmo reizi uzstāsies Rīgā". Kāpēc tik asa reakcija? Tālab, ka reiz, stipri sen, šīs grupas koncertā Rīgā esmu bijis. Tātad, tā nekādi nav pirmā reize, taču par iepriekšējo koncertu sevišķu atsauksmju internetā nav (arī resurss setlist.fm par attiecīgo uzstāšanos nav informēts). Un, kā zināms, ja kādam internetā nav taisnība, tad iejaukšanās ir mans svēts pienākums.
Tas bija viens teju grandiozs pasākums, vismaz manā muzikālajā pieredzē noteikti. Pirmo reizi biju uz rokkoncertu, kas risinājās stadionā, tobrīd - vēl gluži svaigajā (un, šķiet, pat ne līdz galam pabeigtajā, ja tā gadījumā vispār par pabeigtību varēja runāt) "Skonto", kur 2001. gada 5. septembrī notika festivāls ar nosaukumu "Back to School". Īpaši iepriecinošais šajā situācijā konkrēti man bija tas, ka skolas solā man atgriezties nevajadzēja - ģimnāzija bija nupat absolvēta. 1. septembris gan nozīmēja mācību sākšanos universitātē, bet tā jau ir pavisam cita lieta, neesi vairs nekāds sīkais (paša izpratnē, nevis mentāli, kur esi tāds pats bērns kā iepriekš) un "back to school" - tas vairs nav par tevi. Pasākumā uzstājās uzreiz četras grupas: "The Burning Primitive", "Natural Born Hippies", "Audiosmog" un "H-BLOCKX". Uz koncertu devos kopā ar Ziņģi, kurš bija lielāks VIVA2 kanālā atskaņotās mūzikas eksperts par mani, turklāt viņš bija tuvākās attiecībās ar ņūmetālu, kuram lielākā vai mazāk mērā var pieskaitīt konkrēti H-BLOCKX, tāpēc viņa klātbūtne šajā pasākumā bija pat vēl pamatotāka par manējo.
Iepriekš par to nebiju aizdomājies, bet šis "Back to School Party" notika mazāk nekā nedēļu pirms kāda cita notikuma no tā paša gada, kura sekas kaut kādā mērā droši vien jūtam joprojām: 9/11. Nekādas sevišķas saiknes starp tiem abiem gan, protams, nav, tik vien, kā - iedomājos, ka tas koncerts notika vēl pirms 2001. gada 11. septembra.
Par pirmo no četrām grupām - "The Burning Primitive" - man nav vispār nekādu atmiņu. Tas droši vien nav pārsteidzoši - arī pirms koncerta par tādu eksistenci nebiju dzirdējis, un tie bija tie laiki, kad tu nevarēji vienkārši palaist Spotify, lai ātri iegūt priekšstatu par to, ko īsti spēlē konkrētā grupa. Tagad gan esmu dažas šīs grupas dziesmas noklausījies un secinājis - nav brīnums, ka man par to nav pilnīgi nekāda viedokļa, jo tā bija tieši tāda grupa, kuru nav sevišķu iemeslu atcerēties - vistipiskākais deviņdesmito gadu "alternatīvais" roks, iedvesmes kuram gūtas no "Pearl Jam", "Soundgarden" utt. Nekā kaitinoša vai traucējoša, bet nav pilnīgi nekādu iemeslu, kāpēc lai es klausītos tieši šo konkrēto grupu. Tas nozīmību apliecina tas vien, ka nozīmīgākais interneta resurss, kur kaut ko par šo kolektīvu var izlasīt, ir "Aarhus Wiki", jeb Orhūsas pilsētas arhīva veidota lapa, kur var uzzināt, ka "Degošais primitīvs" izdevis pat trīs albumus un 2004. gadā uzstājies SPOT festivālā.
"Natural Born Hippies", kas, starp citu, līdzīgi kā Primitīvie, nāk no Dānijas, bija drusku zināmāka grupa - viņi bija nonākuši VIVA rotācijā ar savu versiju populārajai "The Kinks" dziesmai "Lola". Nekādi hipiji jau viņi, protams, nav un nebija, bet gan tāda diezgan parasta poproka blice "Oasis" manierē (tālab arī "Kinks" dziesmas izpildīšana, sekojot britpopa standartiem) bija vietā. Cik atceros, šamējo uzstāšanās bija vizuāli diezgan atraktīva, bet absolūti neatceros - ar ko. Kaut kādam skatuves tēlam viņiem it kā vajadzēja būt, tā vismaz gribās domāt. Manuprāt, man toreiz patika, un patiesībā jāatzīst - lai arī nekā diža no šiem nav, grupa ir tīri klausāma. "Lola" pat mazāk (viņi "Kinks" dziesmu diezgan pamatīgi sagandē, un tā jau ir perfekta savā oriģinālajā versijā), bet "Save Me", "Am I Not Sweet" un vēl dažas citas dziesmas ir itin jaukas.
Trešā grupa šajā koncertā - "Audiosmog" - ilgtermiņā ir vēl mazāk ievērojama nekā pirmās divas. Tās panākumi ārpus VIVA televīzijas bija tuvu nullei. Augstākais sasniegums - 36. vieta vācu singlu topā ar "Daylight in Your Eyes", meiteņu grupas "No Angels" dziesmas pārizpildījumu roķīgākā manierē. Tāds arī bija viss "Audiosmog" piegājiens - paņemt kaut ko maksimāli popsīgu un aktuālu un ierakstīt tam roka versiju. Bet, protams, mājsaimniecēm draudzīgu roka versiju, jo vācieši tak visi tāpat ir šlāgerus mīloši. Vilšanās koncertā bija tajā, ka grupa tur uzstājās nepilnā sastāvā - proti, ar to kopā nebija ieradies Tobijs Šlegls - viens no VIVAs vīdžejiem, kura atpazīstamība un līdzdalība tajā pašā "Daylight" dziesmā arī ļāvā "Audiosmog" kļūt par vismaz kaut cik zināmu kolektīvu. Kaut kādā mērā man joprojām tīk dažāda sviestaina satura smagākas kaverversijas, taču skaidrs, ka savā tagadējā vecumā man būtu pilnīgi nulle intereses par tādu "Audiosmog". Amizanti ir tas, ka izrādās, ka tieši šis kolektīvs pēc tam pat vēl vairākkārt ir uzstājies Latvijā, šķiet, vismaz trīs reizes spēlējot Baltic Beach Party Liepājā, tai skaitā - izpildot A-Eiropas dziesmu! Patiesībā ar šī viena skaņdarba noklausīšanos varētu būt pietiekami, lai saprastu, kas tas bija - "Audiosmog". Šķiet, ka pēdējo dziesmu šie izdevuši 2012. gadā, un diez vai var runāt par to, ka viņu muzikālo gaitu beigas ir liels zaudējums Eiropas kultūrai.
Un tad beidzot saldais ēdiens - paši H-BLOCKX! Atceros, ka bija vilšanās, šķiet, vēl pirms koncerta, kad izrādījās, ka no pieciem grupas dalībniekiem, kas bija ierakstījuši grupas pirmo, personīgi man vislabāk zināmo, albumu "Time To Move", divi to bija pametuši, tai skaitā viens no solistiem, šķiet, ka tas, kurš dziedāja, nevis repoja (kā jau pieklājas kārtīgam ņūmetāla kolektīvam, H-BLOCKX bija šāds vokālistu sadalījums), taču šķiet, ka gluži vienatnē Henings Vēlands vokālu neizpildīja, taču detalizētāk, protams, neatceros. Grupas repertuārā uz to brīdi bija jau trīs albumi, taču visvairāk, protams, gribēju dzirdēt dziesmas no pirmā no tiem - galvenokārt jau "Move" un "Risin' High". Kādā no starplaikiem starp grupu koncertiem man un Ziņģim bija piesities klāt kāds vīrs no Liepājas, kas bija par mums vecāks (cik ļoti? kas to lai zina, nupat vidusskolu beigušajiem mums viņš šķita noteikti daudz dzīvē pieredzējis) un bija pārsteigts - kā "mūsu paaudze" vispār var zināt "agrīnos H-BLOCKX" (tā, it kā tā grupa būtu kaut kas tik ļoti antīks). Un, jā, šis vīrs bija drusku vairāk paņēmis uz krūts, un viņš visu laiku uzsvēra to, cik ļoti viņam ir tuva zināmākā H-BLOCKX balāde "Little Girl" un ka viņš, to izdzirdot, vienmēr raudot. Tas lieliski gāja kopā ar to, ka ik teikumā šis vīrs no pilsētas, kurā piedzimst vējš, iepina vismaz trīs vārdus "bļaģ", līdz ar to viņa liriskā puse šķita izcili pieskaņota šai leksikas īpatnībai. Jāatzīst gan, ka pēc koncerta viņu nesatikām, līdz ar to mums nebija lemts uzzināt, vai arī šajā reizē viņam izdevās kārtīgi nopuņķoties. Bet "Little Girl" koncertā, protams, ka izskanēja. Un tāpat - uz to brīdi aktuālākā grupas dziesma - kaverversija "Ring of Fire" (ar regeja elementiem), kas labāk zināma Džonija Keša izpildījumā.
Par dziesmām, kuras koncertā skanēja, skaidrs, ka precīzi izstāstīt nevarēšu - ne man tās kaut kur iegrāmatotas, ne internetā kas atrodams. Bet, ja apskatās, ko šie kādos citos koncertos togad spēlēja (arī no tiem, tikai dažiem setlistes internetā atrodamas), tad līdzās lielākajiem hitiem, vēl vismaz kaut kādas emocijas man saistās ar dziesmu nosaukumiem "Fly" un "Berlin-Monsta City". Bija forši, neba nu izcilākais koncerts, kurā dzīvē esmu bijis, bet skaidrs, ka šī ir no tām grupām, kuru koncertos enerģija tā vien kūsā un uz kuras uzstāšanos vajadzētu aiziet arī 2027. gadā - kamēr gan paši "H-BLOCKX" vēl nav tik veci, lai uz skatuves šiem būtu jāpārvietojas ratiņkrēslos, ne es un citi grupas cienītāji esam pārvērtušies par tādiem, kas koncertus bauda sēdvietās. Vispār gan, ja tā padomā - "Skonto" stadionā tādas 2001. gadā noteikti bija, bet man nemaz nav atmiņu par to, kur un kā to aizvadīju. Ar visu to, ka tolaik biju strikts atturībnieks.
P.S. Kā izrādās - biļetes uz "festivālu", kas notika par godu LNT piecu gadu jubilejai, maksāja piecus latus. No vienas puses - nesalīdzināmi ar to, cik par šādu pasākumu būtu jāmaksā 2026. gadā. No otras - cik atceros, studenta mēneša stipendija bija arī kaut kas ap pieciem latiem. Proti, naudas vērtība ar bija cita.