Depo pēdējā ballīte
Tā gluži nav, ka es būtu bijis regulārs klubā "Depo" notikušo koncertu apmeklātājs, taču sava deva nostaļģijas, šim leģendārajam klubam izbeidzot darbību (vismaz Vaļņu ielas pagrabā), protams, pārņēma. Sava laikmeta liecinieks šis klubs bija, un savu devu pasākumu arī es tur biju apmeklējis. Protams, jāņem vērā, ka šī nebija pirmā "Depo" pēdējā ballīte, bet nule šķiet, ka šoreiz tas bija pa īstam - ne velti gaidāma kluba mēbeļu izsole (tik nostaļģisks es gan noteikti neesmu, lai neko no tām vēlētos iegādāties). Līdz pēdējam brīdim gan šaubījos par to, kuru no sestdienas vakara variantiem īstenot (Depo, R.A.P. Jelgavā vai Leevon PPK sezonas pēdējā spēle). Beigās izvēli izdarīja Raitis, un abi devāmies uz "Depo".
Diez vai šādam aprakstam pieklātos būt izcili strukturētam, tāpēc pārmērīgi sevi nemotivēšu analizēt redzēto mākslinieku stiprās un vājās puses, bet ļaušos plūdumam - kas sanāks, tas sanāks. Tā vien šķiet, ka īstā ballīte risinājās ārpus "Depo" telpām, nevis tajās iekšā, vismaz visu laiku šķita, ka uz ielas kluba priekšā cilvēku bija vairāk nekā tajā iekšā. Bet varbūt labi, ka tā, citādi skābekļa iekšā nebūtu. Publika lielākoties jaunākas paaudzes, bet bija arī šādi tādi buki, kas atceras arī kluba pirmos gadus. Primāri dažādas variācijas par pankiem, lai gan grebenes neredzēja. Nojaušu, ka vairums zināja vai vismaz nojauta, kas katrā stundā spēlēs, lai arī oficiāli grupu saraksts izziņots nebija, jo doma bija tāda - tu nāc atvadīties no "Depo", nevis uz konkrētām grupām. Attiekse saprotama. Mēs gan gājām arī koncertiem, pasalt ārā sanāca pietiekami pārtraukumos starp koncertiem. Atšķirībā no iepriekšējā vakara "Hospitāļu ielas" koncertā, šeit bija cita burbuļa publika. Raitis pāris biologus gan sastapa, tāpat te bija manāms toot.lv saimnieks Dmitrijs, bet tas arī viss.
Ko mēs šai vakarā redzējām? Imants Daksis, kā allaž, pārmaiņus dziedāja un brēca pilnā rīklē, kratot galvu kā gaidot eksorcista ierašanos. CAL¡CO spēlēja gana jautru un enerģisku mūziku, kas nešķita īsti esam ne pankroks, ne ska, bet atstāja labu iespaidu. Raitis nakts gaitā kļuva par pirmo cilvēku, kas Bandcamp iegādājies viņu albumu, uzturot savu latviešu mūzikas patrona reputāciju. "Sniegavīru rūpnīcu", kā izrādās, biju vismaz daļēji redzējis 2015. gadā Labā Dabā, atmiņas tādas apmēram arī bija - varbūt esmu redzējis, varbūt nē, arī apraksts liecina, ka toreiz vien daļa koncerta noklausīta. Šoreiz viss, lai arī flautistes viņiem vairs nav. Vai pareizāk - šajā koncertā nebija, kā ir citkārt, ne mazākās nojautas, šī šķita viena esam viena no tām grupām, kas koncertā aiziet gana labi, bet par kurām man ilgtermiņā būtu nulle intereses. "All Day Long" kā kārtīgs ska kolektīvs, man nemaz nevar nepatikt. Un ska jau nu gan ir 100% koncerta mūzika, enerģiski pūtēji. Un tad - "Depustūtes". Ui, te būs kas vairāk, ko teikt, lai gan varbūt nevajadzētu. Ko tāds pusmūža heteroseksuāls vīrietis kā es vispār varu teikt. Bet - diez vai esmu jebkāds viedokļu līderis un diez vai mani diži satrauc, ja kādā jautājumā mans viedoklis ir stulbs vai nepareizs. Un tad droši vien bija "Jūdas graši", bet tos mēs nemaz neredzējām. Un tas droši vien bija prātīgi darīts - pieci izpildītāji vienā vakarā tāpat bija gana daudz.
Ko būtu vērts piebilst? "CAL¡CO" ir daudz labāka grupa nekā tās nosaukums Jāatzīst, man absolūti nepatīk latviešu grupas ar neko neizsakošiem nosaukumiem. Manās smadzenēs tie nenosēžas. Un šai konkrētajai grupai būtu tāds potenciāls - nezinu, vai tā ir vienmēr, bet vismaz vakar viņu basists uzstājās miesnieka ķitelī. Kā šāda grupa var nesaukties "Kautuve"? Izklausās gana līdzīgi kā tas "Calico", bet paliek atmiņā un vismaz kaut kādā mērā raksturo to, ko šī grupa mēģina pārraidīt klausītājiem. Ja man vajadzētu minēt, ko spēlē "Calico", es teiktu - kaut kāds metāla paveids, varbūt simfonisks, varbūt doom, bet noteikti - kaut kas daudz smagāks. Hmm, ja tā padomā, "Kautuve" gan arī varētu būt smagāka grupa nekā šis "Calico", bet vismaz ar stilīgu nosaukumu. Raitim gan patīk, ka viņu logo ir asaka, un tās formā "Calico" rakstās tīri labi, un tomēr - miesnieku kolektīvs "Kautuve" būtu daudz iespaidīgāks. Ko teiktu vegāni, tas gan cits jautājums.
Turpinot par nosaukumiem, "Sniegavīru rūpnīca" šajā ziņā man tīk labāk, lai gan arī ne ideāli. Vismaz man ir konstanta problēma dažādos nosaukumos atcerēties, vai darīšana ar rūpnīcām vai fabrikām. Bet tas varbūt pat vietā - lai arī grupas dalībnieki, kā vismaz lasāms internetos, ir muzikāli akadēmiski izglītoti, nekā super aizraujoša viņu mūzikā nav. Cik saprotu no grupas apraksta, viņiem ir gana ir kvalitatīvi dziesmu teksti, bet "Depo" nav tā vieta, kur smagākām grupām tu saklausīsi vārdus. Par ko dzied Daksis, to saprast var, bet "Sniegavīru rūpnīcas" gadījumā dziesmu tematiku primāri varēja nojaust no tā, ko tās solists teica pirms dziesmām, bet pašu dziesmu laikā saprast, vai to saturs ir nopietns vai kaut kas "Pupociklu vasaras" manierē, īsti nevarēja.
Par Daksi nekā baigi komentējama man nav - viņš ir viens no tiem izpildītājiem, kur tu diezgan droši zini, ko no viņa sagaidīsi (izņemot varbūt reklāmu koncertam Vagonu hallē, kur Daksis nespēja atcerēties vārdus vai nosaukumus pārējiem izpildītājiem, ar kuriem viņš kopā spēlēs), sadziedāšanās ar publiku dziesmā par dzeršanu pārāk daudz bija laba. Jā, par dzeršanu vairāk vai mazāk, manuprāt, dziedāja visi, kas šajā koncertā uzstājās. Un var jau saprast - alkohola tirdzniecība tomēr allaž bijis galvenais iztikas avots tādām vietām kā "Depo". Arī par "All Day Long" neko neteikšu - normāls ska, tur ne ko pielikt, ne atņemt (varētu jau atkal pakurnēt par nosaukumu, bet tas man vismaz saistās ar daudzkārt "Queen" dziesmā "Liar" atkārtotu frāzi, līdz ar to - ir ok).
Un tad par "Depustūtēm". Te jāsāk ar to, ka no visiem šajā vakarā spēlējušajiem mūziķiem "Depustūtes" ir pārliecinoši aktuālākais kolektīvs. Nē, ne klausītāju skaita ziņā - vismaz "Spotify" klausījumu sarakstos viņas piekāpjas gan Daksim, gan "Jūdas grašiem", bet tā ir grupa, par kuru daudz runā, lai arī šaurās aprindās, kritiķi čurā karstu (pat tādi, kas par visu saka "Fui, kaka", par Depustūtēm izsakās atzinīgi). Un man arī jāpiekrīt, ka ir lietas, ko šī grupa, manuprāt, dara izcili pareizi. Sākot jau ar grupas nosaukumu, kas atšifrējas kā "Deputāti ir valsts prostitūtas", agresīvo riot grrrl estētiku, vokālistes pārmaiņas dziedošo un rēcošo vokālu un tām neviltotajām dusmām, ko no sevis izstaro šī grupa. Uzstāšanās jaudīga, publikas atsaucība topā, man arī patīk, ka soliste provocē publiku. Bet viena sāpe man ir - un tas, starp citu, šajā vakarā attiecās ne tikai uz "Depustūtēm", bet arī uz "Kautuvi" (sorry, bet man šis vārds patīk labāk) - neatkarīgi no tā, kādu politiskā spektra pozīciju tu pārstāvi, kad tu saki: "Nost ar valdību!", mana pirmā reakcija ir: "Ko tieši tu domā ar valdību?" Ja šī ir vēršanās pret valsts pārvaldes eksistenci kā tādu - ok, lai būtu, bet tā kā šis parasti paredz: "Fui Latvijas valdībai!" man ir iebildumi pret terminoloģiju, jo Latvijas Republikas valdība ir Ministru Kabinets, bet esmu itin drošs, ka it īpaši šobrīd (wink wink Stambulas konvencijai) lielākā sāpe ir ar Saeimu. Bet Saeima nav valdība. Un ok - man nav problēmu piekrist formulējumam "deputāti ir prostitūtas", tur viss ir ok, bet pretnostatījums "sliktie politiķi, kas drāž labo tautu" ir sasodīti naivs. Būtu jau forši, ja pastāvētu vien saujiņa ļauno politikāņu, kas dara pāri labajai tautai. Jā, pieņemts teikt, ka zivs pūst no galvas, taču vispār jau tur viss ir puvis, un ne jau tikai tagad, bet principā vienmēr. Esmu, protams, totāli aizpeldējis no tēmas, bet mana pamata pārdoma ir, ka "Depustūžu" gadījumā man droši vien labāk patiktu, ja tekstus, ko grupas dalībnieces runā starp dziesmām, es saprastu aptuveni tikpat maz kā tos, kas dzirdami dziesmu laikā. Protams, katrs var paust savu viedokli, katram var būt sava pārliecība un nav man nekādu tiesību pamācīt "Depustūtes", kā pareizāk būt, bet diemžēl jaunatnīgas dumpja un protesta formas, vērojot tās vecākām un ciniskākām acīm, lielākoties raisa reakciju: "Cik mīlīgs naivums!", pat ja tas, ko tu vēro, ir izkliegts ar ninkumu acīs. Bet tas jau arī ir droši vien neizbēgami, ka dzīves gaitā tu zaudē ticību tam, ka jebko ir iespējams un vērts mainīt, bet pieņem par mantru padomju pankroka leģendu "Avtomatičeskije udovļetvoriķeļi" perfekti formulēto domu: "Ti gavno, ja gavno, buduščego ņet" (krievu valodas nepratējiem vai kategoriskajiem boikotētājiem: "Tu esi sūds, es esmu sūds, nākotnes nav").
Un turpinot šos depresīvos pārspriedumus, par paša "Depo" galu. Jā, pat ja tas kaut kādā veidā pārdzims citā vietā, skaidrs, ka šis ir viens no tiem klubiem, kas iekrāsoja laikmetu. Jā, leģendāra vieta. Bet, kā bija prātīgi rakstīts Ceha apcerējumā Delfos - iestādes savu darbību parasti nepārtrauc tālab, ka tām iet pārāk labi. Tā paaudze, kas "Depo" funkcionēja kā kluba mēbeles, jau kādu laiku ir tajos gados, kad vairumam kluba apmeklējums dažas reizes katru nedēļu vairs neiet kopā ar dzīvi. Savukārt paaudžu maiņa, kas nodrošinātu, ka klubā regulāri ir gana daudz cilvēku, nav bijusi sekmīga. Tas burbulis, it īpaši jauniešu vidū, kurā klausās tās grupas, kas tur spēlē, ir pārāk mazs. Atsaukšos atkal uz Spotify datiem. "Depustūtēm" ir 509 ikmēneša klausītāji. "Calico" - 261. "All Day Long" - 158. OGHRE (nezinu, cik bieži viņi spēlē Depo, bet varētu atbilst kluba formātam) - 259. Salīdzinājumam Wiesulim - 53140. Aminatai - 34121 (man nav ne mazākās nojautas, cik viņa ir reāli kādam aktuāla, uzskaitītie mūziķi diezgan nejauši izvēlēti). Visi nekomerciālie un smagie mūzikas izpildītāji - tā ir baigā niša, pat "Skyforger" (kas gan, protams, "Depo" nespēlē) klausītāju skaits ir daudz mazāks, nekā man būtu šķitis - 7709. Mazāk nekā "Tranzītam" (12380). Un šādos apstākļos skaidrs, ka tās tautas, kas nāk uz "Depo", ir tieši tik maz, cik tās ir. Protams, kā cilvēkam, kam punk, ska, hc un atsevišķi metāla paveidi ļoti pat iet pie sirds, šis ir skumji, bet strīdēties ar skaitļiem ir grūti. Līdz ar to mans subjektīvais viedoklis ir, ka lai arī ir cilvēki, kam šķiet, ka "Depo" - tas ir zīmols, ja Guntis Vanags grib turpināt būt kāda kluba saimnieks, viņam būtu nopietni jādomā par formātu un varbūt arī par atteikšanos no šī vārda.
P.S. Bet koncerts kopumā bija lielisks, labi pavadīts vakars. Paldies Raitim, ka mani motivēja tur nonākt.
Diez vai šādam aprakstam pieklātos būt izcili strukturētam, tāpēc pārmērīgi sevi nemotivēšu analizēt redzēto mākslinieku stiprās un vājās puses, bet ļaušos plūdumam - kas sanāks, tas sanāks. Tā vien šķiet, ka īstā ballīte risinājās ārpus "Depo" telpām, nevis tajās iekšā, vismaz visu laiku šķita, ka uz ielas kluba priekšā cilvēku bija vairāk nekā tajā iekšā. Bet varbūt labi, ka tā, citādi skābekļa iekšā nebūtu. Publika lielākoties jaunākas paaudzes, bet bija arī šādi tādi buki, kas atceras arī kluba pirmos gadus. Primāri dažādas variācijas par pankiem, lai gan grebenes neredzēja. Nojaušu, ka vairums zināja vai vismaz nojauta, kas katrā stundā spēlēs, lai arī oficiāli grupu saraksts izziņots nebija, jo doma bija tāda - tu nāc atvadīties no "Depo", nevis uz konkrētām grupām. Attiekse saprotama. Mēs gan gājām arī koncertiem, pasalt ārā sanāca pietiekami pārtraukumos starp koncertiem. Atšķirībā no iepriekšējā vakara "Hospitāļu ielas" koncertā, šeit bija cita burbuļa publika. Raitis pāris biologus gan sastapa, tāpat te bija manāms toot.lv saimnieks Dmitrijs, bet tas arī viss.
Ko mēs šai vakarā redzējām? Imants Daksis, kā allaž, pārmaiņus dziedāja un brēca pilnā rīklē, kratot galvu kā gaidot eksorcista ierašanos. CAL¡CO spēlēja gana jautru un enerģisku mūziku, kas nešķita īsti esam ne pankroks, ne ska, bet atstāja labu iespaidu. Raitis nakts gaitā kļuva par pirmo cilvēku, kas Bandcamp iegādājies viņu albumu, uzturot savu latviešu mūzikas patrona reputāciju. "Sniegavīru rūpnīcu", kā izrādās, biju vismaz daļēji redzējis 2015. gadā Labā Dabā, atmiņas tādas apmēram arī bija - varbūt esmu redzējis, varbūt nē, arī apraksts liecina, ka toreiz vien daļa koncerta noklausīta. Šoreiz viss, lai arī flautistes viņiem vairs nav. Vai pareizāk - šajā koncertā nebija, kā ir citkārt, ne mazākās nojautas, šī šķita viena esam viena no tām grupām, kas koncertā aiziet gana labi, bet par kurām man ilgtermiņā būtu nulle intereses. "All Day Long" kā kārtīgs ska kolektīvs, man nemaz nevar nepatikt. Un ska jau nu gan ir 100% koncerta mūzika, enerģiski pūtēji. Un tad - "Depustūtes". Ui, te būs kas vairāk, ko teikt, lai gan varbūt nevajadzētu. Ko tāds pusmūža heteroseksuāls vīrietis kā es vispār varu teikt. Bet - diez vai esmu jebkāds viedokļu līderis un diez vai mani diži satrauc, ja kādā jautājumā mans viedoklis ir stulbs vai nepareizs. Un tad droši vien bija "Jūdas graši", bet tos mēs nemaz neredzējām. Un tas droši vien bija prātīgi darīts - pieci izpildītāji vienā vakarā tāpat bija gana daudz.
Ko būtu vērts piebilst? "CAL¡CO" ir daudz labāka grupa nekā tās nosaukums Jāatzīst, man absolūti nepatīk latviešu grupas ar neko neizsakošiem nosaukumiem. Manās smadzenēs tie nenosēžas. Un šai konkrētajai grupai būtu tāds potenciāls - nezinu, vai tā ir vienmēr, bet vismaz vakar viņu basists uzstājās miesnieka ķitelī. Kā šāda grupa var nesaukties "Kautuve"? Izklausās gana līdzīgi kā tas "Calico", bet paliek atmiņā un vismaz kaut kādā mērā raksturo to, ko šī grupa mēģina pārraidīt klausītājiem. Ja man vajadzētu minēt, ko spēlē "Calico", es teiktu - kaut kāds metāla paveids, varbūt simfonisks, varbūt doom, bet noteikti - kaut kas daudz smagāks. Hmm, ja tā padomā, "Kautuve" gan arī varētu būt smagāka grupa nekā šis "Calico", bet vismaz ar stilīgu nosaukumu. Raitim gan patīk, ka viņu logo ir asaka, un tās formā "Calico" rakstās tīri labi, un tomēr - miesnieku kolektīvs "Kautuve" būtu daudz iespaidīgāks. Ko teiktu vegāni, tas gan cits jautājums.
Turpinot par nosaukumiem, "Sniegavīru rūpnīca" šajā ziņā man tīk labāk, lai gan arī ne ideāli. Vismaz man ir konstanta problēma dažādos nosaukumos atcerēties, vai darīšana ar rūpnīcām vai fabrikām. Bet tas varbūt pat vietā - lai arī grupas dalībnieki, kā vismaz lasāms internetos, ir muzikāli akadēmiski izglītoti, nekā super aizraujoša viņu mūzikā nav. Cik saprotu no grupas apraksta, viņiem ir gana ir kvalitatīvi dziesmu teksti, bet "Depo" nav tā vieta, kur smagākām grupām tu saklausīsi vārdus. Par ko dzied Daksis, to saprast var, bet "Sniegavīru rūpnīcas" gadījumā dziesmu tematiku primāri varēja nojaust no tā, ko tās solists teica pirms dziesmām, bet pašu dziesmu laikā saprast, vai to saturs ir nopietns vai kaut kas "Pupociklu vasaras" manierē, īsti nevarēja.
Par Daksi nekā baigi komentējama man nav - viņš ir viens no tiem izpildītājiem, kur tu diezgan droši zini, ko no viņa sagaidīsi (izņemot varbūt reklāmu koncertam Vagonu hallē, kur Daksis nespēja atcerēties vārdus vai nosaukumus pārējiem izpildītājiem, ar kuriem viņš kopā spēlēs), sadziedāšanās ar publiku dziesmā par dzeršanu pārāk daudz bija laba. Jā, par dzeršanu vairāk vai mazāk, manuprāt, dziedāja visi, kas šajā koncertā uzstājās. Un var jau saprast - alkohola tirdzniecība tomēr allaž bijis galvenais iztikas avots tādām vietām kā "Depo". Arī par "All Day Long" neko neteikšu - normāls ska, tur ne ko pielikt, ne atņemt (varētu jau atkal pakurnēt par nosaukumu, bet tas man vismaz saistās ar daudzkārt "Queen" dziesmā "Liar" atkārtotu frāzi, līdz ar to - ir ok).
Un tad par "Depustūtēm". Te jāsāk ar to, ka no visiem šajā vakarā spēlējušajiem mūziķiem "Depustūtes" ir pārliecinoši aktuālākais kolektīvs. Nē, ne klausītāju skaita ziņā - vismaz "Spotify" klausījumu sarakstos viņas piekāpjas gan Daksim, gan "Jūdas grašiem", bet tā ir grupa, par kuru daudz runā, lai arī šaurās aprindās, kritiķi čurā karstu (pat tādi, kas par visu saka "Fui, kaka", par Depustūtēm izsakās atzinīgi). Un man arī jāpiekrīt, ka ir lietas, ko šī grupa, manuprāt, dara izcili pareizi. Sākot jau ar grupas nosaukumu, kas atšifrējas kā "Deputāti ir valsts prostitūtas", agresīvo riot grrrl estētiku, vokālistes pārmaiņas dziedošo un rēcošo vokālu un tām neviltotajām dusmām, ko no sevis izstaro šī grupa. Uzstāšanās jaudīga, publikas atsaucība topā, man arī patīk, ka soliste provocē publiku. Bet viena sāpe man ir - un tas, starp citu, šajā vakarā attiecās ne tikai uz "Depustūtēm", bet arī uz "Kautuvi" (sorry, bet man šis vārds patīk labāk) - neatkarīgi no tā, kādu politiskā spektra pozīciju tu pārstāvi, kad tu saki: "Nost ar valdību!", mana pirmā reakcija ir: "Ko tieši tu domā ar valdību?" Ja šī ir vēršanās pret valsts pārvaldes eksistenci kā tādu - ok, lai būtu, bet tā kā šis parasti paredz: "Fui Latvijas valdībai!" man ir iebildumi pret terminoloģiju, jo Latvijas Republikas valdība ir Ministru Kabinets, bet esmu itin drošs, ka it īpaši šobrīd (wink wink Stambulas konvencijai) lielākā sāpe ir ar Saeimu. Bet Saeima nav valdība. Un ok - man nav problēmu piekrist formulējumam "deputāti ir prostitūtas", tur viss ir ok, bet pretnostatījums "sliktie politiķi, kas drāž labo tautu" ir sasodīti naivs. Būtu jau forši, ja pastāvētu vien saujiņa ļauno politikāņu, kas dara pāri labajai tautai. Jā, pieņemts teikt, ka zivs pūst no galvas, taču vispār jau tur viss ir puvis, un ne jau tikai tagad, bet principā vienmēr. Esmu, protams, totāli aizpeldējis no tēmas, bet mana pamata pārdoma ir, ka "Depustūžu" gadījumā man droši vien labāk patiktu, ja tekstus, ko grupas dalībnieces runā starp dziesmām, es saprastu aptuveni tikpat maz kā tos, kas dzirdami dziesmu laikā. Protams, katrs var paust savu viedokli, katram var būt sava pārliecība un nav man nekādu tiesību pamācīt "Depustūtes", kā pareizāk būt, bet diemžēl jaunatnīgas dumpja un protesta formas, vērojot tās vecākām un ciniskākām acīm, lielākoties raisa reakciju: "Cik mīlīgs naivums!", pat ja tas, ko tu vēro, ir izkliegts ar ninkumu acīs. Bet tas jau arī ir droši vien neizbēgami, ka dzīves gaitā tu zaudē ticību tam, ka jebko ir iespējams un vērts mainīt, bet pieņem par mantru padomju pankroka leģendu "Avtomatičeskije udovļetvoriķeļi" perfekti formulēto domu: "Ti gavno, ja gavno, buduščego ņet" (krievu valodas nepratējiem vai kategoriskajiem boikotētājiem: "Tu esi sūds, es esmu sūds, nākotnes nav").
Un turpinot šos depresīvos pārspriedumus, par paša "Depo" galu. Jā, pat ja tas kaut kādā veidā pārdzims citā vietā, skaidrs, ka šis ir viens no tiem klubiem, kas iekrāsoja laikmetu. Jā, leģendāra vieta. Bet, kā bija prātīgi rakstīts Ceha apcerējumā Delfos - iestādes savu darbību parasti nepārtrauc tālab, ka tām iet pārāk labi. Tā paaudze, kas "Depo" funkcionēja kā kluba mēbeles, jau kādu laiku ir tajos gados, kad vairumam kluba apmeklējums dažas reizes katru nedēļu vairs neiet kopā ar dzīvi. Savukārt paaudžu maiņa, kas nodrošinātu, ka klubā regulāri ir gana daudz cilvēku, nav bijusi sekmīga. Tas burbulis, it īpaši jauniešu vidū, kurā klausās tās grupas, kas tur spēlē, ir pārāk mazs. Atsaukšos atkal uz Spotify datiem. "Depustūtēm" ir 509 ikmēneša klausītāji. "Calico" - 261. "All Day Long" - 158. OGHRE (nezinu, cik bieži viņi spēlē Depo, bet varētu atbilst kluba formātam) - 259. Salīdzinājumam Wiesulim - 53140. Aminatai - 34121 (man nav ne mazākās nojautas, cik viņa ir reāli kādam aktuāla, uzskaitītie mūziķi diezgan nejauši izvēlēti). Visi nekomerciālie un smagie mūzikas izpildītāji - tā ir baigā niša, pat "Skyforger" (kas gan, protams, "Depo" nespēlē) klausītāju skaits ir daudz mazāks, nekā man būtu šķitis - 7709. Mazāk nekā "Tranzītam" (12380). Un šādos apstākļos skaidrs, ka tās tautas, kas nāk uz "Depo", ir tieši tik maz, cik tās ir. Protams, kā cilvēkam, kam punk, ska, hc un atsevišķi metāla paveidi ļoti pat iet pie sirds, šis ir skumji, bet strīdēties ar skaitļiem ir grūti. Līdz ar to mans subjektīvais viedoklis ir, ka lai arī ir cilvēki, kam šķiet, ka "Depo" - tas ir zīmols, ja Guntis Vanags grib turpināt būt kāda kluba saimnieks, viņam būtu nopietni jādomā par formātu un varbūt arī par atteikšanos no šī vārda.
P.S. Bet koncerts kopumā bija lielisks, labi pavadīts vakars. Paldies Raitim, ka mani motivēja tur nonākt.
2025-11-08
comments powered by Disqus