Branda māja
Pastaigājoties pā Āgenskalnu, ieraudzījām, ka Baltās nakts ietvaros tepat netālu no mums, Jaunatnes dārzā, notiks izrāde/instalācija "Branda māja". Tā kā nekādu vērtīgāku plānu vakaram nebija, izlēmām, ka vispirms uz to došos es, pēc tam Marina. Ko tieši no šāda pasākuma sagaidīt, skaidrs nebija, bet apraksts šķita gana intriģējošs, lai varētu tam kādu laiciņu veltīt.
Atbilstoši anotācijai, mani sagaidīja: "Multimediāla performance–instalācija, pēc H. Ibsena lugas “Brands” motīviem. Viena cilvēka centieni pakļaut sabiedrību savai domai, savam priekšstatam par pasauli un tās uzbūvi. Horeogrāfs Jānis Putniņš, režisors Edgars Niklasons, horeogrāfs Aigars Larionovs, producente Ieva Niedre." Jāatzīst, ka man šķiet, ka Ibsena lugu "Brands" es lasījis neesmu, taču skolas literatūras programmā tā noteikti bija pieminēta, līdz ar to vismaz aptuvenai nojautai par tās saturu man vajadzētu būt.
Pirmais, kas man bija pārsteigums - ka performance notiak iekštelpās, nevis Jaunatnes dārza teritorijā. Protams, ja tā labāk padomā, tās nosaukums bija "Branda māja" un nevis "Branda dārzs", līdz ar to tā droši vien arī loģiskāk, bet šaurībai es kaut kā personīgi nebiju gatavs. Kas tieši notika performancē? Tur bija divas telpas, no kurām vienā vismaz sākotnēji darbojās vīrietis, kurš, kā mums tika ziņots, personificēja Brandu. Otrā telpā viņu varēja redzēt uz ekrāna. Jāatzīst, ka man vispār nav tuvākās attiecības ar dejas izrādēm, bet šī noteikti nebija labākais veids, kā šīs attiecības uzlabot. Raksturojot uz "skatuves" redzamo īsi un burtiski - tur bija vīrietis, kurš ik pa brīdim izpildīja nestandarta kustības, un tad viņš pievērsās kartupeļu mizošanai. Tieši šī daļa sagādāja problēmas gan man, gan Baibai, kurai tā sanāca, ka arī bijām šo performanci izreklamējuši. Baibu satrauca, ka vīrietis laiku palaikam nolaizīja pirkstus, lai varētu labāk saprast, kura kartupeļa daļa jau ir nomizota, kamēr mani tracina kartupeļu mizošana ar nepiemērotu nazi, līdz ar to izniekojot lielu daļu kartupeļa. Nu, jā - aptuveni tieši tik dziļi es uztvēru šo performanci.
Tad, kad vīrietis beidza savu darbošanos, viņš aizgāja uz otru telpu, kur sekojām arī mēs. Video formātā redzamais saturs bija aptuveni līdzvērtīgi aizraujošs, līdz ar to nav šoks, ka uz kādu brīdi tā skatīšanās laikā iesnaudos. Līdzās vizuālajam saturam bija arī audio (gan vienā, gan otrā telpā dzirdams), kurš bija vai nebija saistīts ar Ibsenu un "Brandu".
Nu, jā, kaut kā šādi bija mani iespaidi no šīs performances. Galvenais secinājums bija, ka Marinai ieteicu doties apskatīties kaut ko citu no Baltās nakts piedāvājuma.
Atbilstoši anotācijai, mani sagaidīja: "Multimediāla performance–instalācija, pēc H. Ibsena lugas “Brands” motīviem. Viena cilvēka centieni pakļaut sabiedrību savai domai, savam priekšstatam par pasauli un tās uzbūvi. Horeogrāfs Jānis Putniņš, režisors Edgars Niklasons, horeogrāfs Aigars Larionovs, producente Ieva Niedre." Jāatzīst, ka man šķiet, ka Ibsena lugu "Brands" es lasījis neesmu, taču skolas literatūras programmā tā noteikti bija pieminēta, līdz ar to vismaz aptuvenai nojautai par tās saturu man vajadzētu būt.
Pirmais, kas man bija pārsteigums - ka performance notiak iekštelpās, nevis Jaunatnes dārza teritorijā. Protams, ja tā labāk padomā, tās nosaukums bija "Branda māja" un nevis "Branda dārzs", līdz ar to tā droši vien arī loģiskāk, bet šaurībai es kaut kā personīgi nebiju gatavs. Kas tieši notika performancē? Tur bija divas telpas, no kurām vienā vismaz sākotnēji darbojās vīrietis, kurš, kā mums tika ziņots, personificēja Brandu. Otrā telpā viņu varēja redzēt uz ekrāna. Jāatzīst, ka man vispār nav tuvākās attiecības ar dejas izrādēm, bet šī noteikti nebija labākais veids, kā šīs attiecības uzlabot. Raksturojot uz "skatuves" redzamo īsi un burtiski - tur bija vīrietis, kurš ik pa brīdim izpildīja nestandarta kustības, un tad viņš pievērsās kartupeļu mizošanai. Tieši šī daļa sagādāja problēmas gan man, gan Baibai, kurai tā sanāca, ka arī bijām šo performanci izreklamējuši. Baibu satrauca, ka vīrietis laiku palaikam nolaizīja pirkstus, lai varētu labāk saprast, kura kartupeļa daļa jau ir nomizota, kamēr mani tracina kartupeļu mizošana ar nepiemērotu nazi, līdz ar to izniekojot lielu daļu kartupeļa. Nu, jā - aptuveni tieši tik dziļi es uztvēru šo performanci.
Tad, kad vīrietis beidza savu darbošanos, viņš aizgāja uz otru telpu, kur sekojām arī mēs. Video formātā redzamais saturs bija aptuveni līdzvērtīgi aizraujošs, līdz ar to nav šoks, ka uz kādu brīdi tā skatīšanās laikā iesnaudos. Līdzās vizuālajam saturam bija arī audio (gan vienā, gan otrā telpā dzirdams), kurš bija vai nebija saistīts ar Ibsenu un "Brandu".
Nu, jā, kaut kā šādi bija mani iespaidi no šīs performances. Galvenais secinājums bija, ka Marinai ieteicu doties apskatīties kaut ko citu no Baltās nakts piedāvājuma.
2022-09-03
comments powered by Disqus