Eraserhead
Tuvojoties gada beigām, sakārtoju pamazām iztrūkstošos aprakstus blogā - norēķinos par pēdējo mēnešu laikā sakrātajiem parādiem, lai pēcāk varētu iegūt kvalitatīvu (nosacīti) statistikas pārskatu par to, kāds tad man ir bijis 2013.gads. Šī ir viena no filmām, ko noskatījos jau pirms kāda laiciņa, bet neesmu pacenties par to uzrakstīt aprakstu.
Savulaik Normis bija liels Deivida Linča filmu cienītājs. Nezinu, vai viņš tāds ir joprojām, bet zinu, ka "Dzēšgumijas galvu" viņš tajos senajos laikos noskatījās, bet es - nē. Zināju vien to, ka tur ir sieviete radiatorā, bet neko vairāk:
Patiesību sakot, arī tagad nav tā, ka man par šo filmu būtu diža skaidrība. Kā nekā - tā ir visai šīzīga filma. Pat nezinu, vai šīs filmas gadījumā ir vērts atstāstīt sižetu. Galvenokārt - vai tas vispār ir iespējams. Ir čalis, kuram ir kaut kas līdzīgs sievietei. Viņiem piedzimst kaut kas, kas pilnīgi noteikti nav līdzīgs bērnam. Sieviete no viņa aiziet, un viņš paliek divatā ar visai pabriesmīgo radījumu. Tad pabriesmīgais radījums nomirst. Un laiku pa laikam čalis redz sapņus. Viss gan sapņos, gan ārpus tiem ir sirreāls un lielākoties biedējošs. Radiatorā dzīvo sieviete, kura nav īsti skaista. Toties skaista ir otrpus gaitenim dzīvojoša sieviete. Apmēram tā.
Ja es vispār esmu skatījies kaut ko līdzīgu šai filmai, tad droši vien lielāko līdzību var saskatīt ar Bunjuela un Dalī kopīgi radīto "Andalūzijas suni".
Nevaru īsti saprast, vai šo filmu ir iespējams izbaudīt. Iespējams, ka ir, bet tad droši vien ir nepieciešams lietot kādas iztēli rosinošas vielas. Man tādu pa rokai nebija, līdz ar to - neko daudz nesapratu. Nezinu gan, vai vielu ietekmē to būtu prātīgi skatīties - tad tā droši vien kļūst nereāli biedējoša, jo arī tāpat to nenosauksi par vieglu popkorna gabalu. Visai traks kino, ja tā tu man to jautā, un ne tieši tāds, par ko esmu lielā sajūsmā. Protams, tagad ir prieks, ka esmu šo filmu redzējis un ka man ir viedoklis, bet man labāk gribētos, ka šis viedoklis būtu pozitīvāks.
Savulaik Normis bija liels Deivida Linča filmu cienītājs. Nezinu, vai viņš tāds ir joprojām, bet zinu, ka "Dzēšgumijas galvu" viņš tajos senajos laikos noskatījās, bet es - nē. Zināju vien to, ka tur ir sieviete radiatorā, bet neko vairāk:
Patiesību sakot, arī tagad nav tā, ka man par šo filmu būtu diža skaidrība. Kā nekā - tā ir visai šīzīga filma. Pat nezinu, vai šīs filmas gadījumā ir vērts atstāstīt sižetu. Galvenokārt - vai tas vispār ir iespējams. Ir čalis, kuram ir kaut kas līdzīgs sievietei. Viņiem piedzimst kaut kas, kas pilnīgi noteikti nav līdzīgs bērnam. Sieviete no viņa aiziet, un viņš paliek divatā ar visai pabriesmīgo radījumu. Tad pabriesmīgais radījums nomirst. Un laiku pa laikam čalis redz sapņus. Viss gan sapņos, gan ārpus tiem ir sirreāls un lielākoties biedējošs. Radiatorā dzīvo sieviete, kura nav īsti skaista. Toties skaista ir otrpus gaitenim dzīvojoša sieviete. Apmēram tā.
Ja es vispār esmu skatījies kaut ko līdzīgu šai filmai, tad droši vien lielāko līdzību var saskatīt ar Bunjuela un Dalī kopīgi radīto "Andalūzijas suni".
Nevaru īsti saprast, vai šo filmu ir iespējams izbaudīt. Iespējams, ka ir, bet tad droši vien ir nepieciešams lietot kādas iztēli rosinošas vielas. Man tādu pa rokai nebija, līdz ar to - neko daudz nesapratu. Nezinu gan, vai vielu ietekmē to būtu prātīgi skatīties - tad tā droši vien kļūst nereāli biedējoša, jo arī tāpat to nenosauksi par vieglu popkorna gabalu. Visai traks kino, ja tā tu man to jautā, un ne tieši tāds, par ko esmu lielā sajūsmā. Protams, tagad ir prieks, ka esmu šo filmu redzējis un ka man ir viedoklis, bet man labāk gribētos, ka šis viedoklis būtu pozitīvāks.
2013-11-15
comments powered by Disqus