Holy Motors
Holy Motors nav viena no tām filmām, par ko ir viegli rakstīt, jo man pašam nav īsti skaidra mana attieksme pret šo lenti. Pirms vairāk kā pieciem gadiem kino skatījos īsfilmu apkopojumu Tokyo!, kuras vienas no daļām režisors bija Leo Karakss, kas arī ir "Svēto motoru" radītājs, turklāt var teikt, ka galvenais varonis abām filmām ir viens un tas pats. Ar to vien piebildi, ka šajā filmā (kā jau garākā kino darbā tas droši vien ir dabiski) mēs par varoni uzzinām vairāk. Ne gluži pietiekami daudz, bet tomēr vairāk.
Viss sākas gluži ikdienišķi - ģimenes tēvs dodas uz darbu, atvadās no bērniem, iekāpj limuzīnā, no savas šoferes uzzina, ka viņam dienas garumā paredzēti 9 "appointments" ("tikšanās" šajā gadījumā nebūtu īstais tulkojums, jo tas, kas filmas gaitā notiek, nav gluži tikšanās). Un tad sākas šīze. Uz pirmo darba posteni varonis ierodas kā rahītiska tantiņa-ubadze. Un tad nu viņš stāv uz ielas un ubago. Pēc tam viņš iejutīsies vēl dažādās citās, pilnīgi atšķirīgās ādās - gan ticamākās, gan pilnīgi dīvainās, tai skaitā kļūs arī par Misteru Sūdu.
Kas ir Oskara kungs un kāpēc viņš dara to, ko viņš dara? Kas ir viņa darba devēji un kāda ir viņu motivācija? Cik daudz ir pasaulē tādu misteru Oskaru, kas katru rītu pamostas citās mājās un pilda visdažādākos pienākumus, par kuriem nav īsti skaidrs, kas varētu būt to pasūtītājs? Atbildes no šīs filmas gaidīt ir lieki, citādi jau tas nebūtu mindfuck. Un citādi jau tā nebūtu filma, kurā pilnīgi random un dīvainā lomā parādās Kailija Minoga, kuru turklāt gandrīz nav iespējams atpazīt. Skaidrs gan, ka filmas zvaigzne ir Deniss Lavāns, kurš pārtop no viena personāža otrā tik organiski, ka brīžiem tu aizmirsti, ka tas ir joprojām tas pats personāžs. Katrā ziņā grima mākslinieks te ir plosījies nepajokam.
Beigu beigās tu tā īsti nevari saprast - ko tev šī filma ir pastāstījusi (un vēl jo vairāk šīzīgu to padara nobeigums ar limuzīniem - pilnīgs vājprāts!), un tad tu domā - vai tu šo filmu ieteiktu draugiem, jo īpaši pēc tam, kad draugi tev rekomendējuši skatīties "Elfu" ar Brendanu Freizeru galvenajā lomā? Nez, nez? Nē, droši vien tomēr ieteiktu. Kaut vai tāpēc vien, lai viņi šo filmu būtu redzējuši un varētu ar tevi apspriest to, kāda tā ir šīze.
Viss sākas gluži ikdienišķi - ģimenes tēvs dodas uz darbu, atvadās no bērniem, iekāpj limuzīnā, no savas šoferes uzzina, ka viņam dienas garumā paredzēti 9 "appointments" ("tikšanās" šajā gadījumā nebūtu īstais tulkojums, jo tas, kas filmas gaitā notiek, nav gluži tikšanās). Un tad sākas šīze. Uz pirmo darba posteni varonis ierodas kā rahītiska tantiņa-ubadze. Un tad nu viņš stāv uz ielas un ubago. Pēc tam viņš iejutīsies vēl dažādās citās, pilnīgi atšķirīgās ādās - gan ticamākās, gan pilnīgi dīvainās, tai skaitā kļūs arī par Misteru Sūdu.
Kas ir Oskara kungs un kāpēc viņš dara to, ko viņš dara? Kas ir viņa darba devēji un kāda ir viņu motivācija? Cik daudz ir pasaulē tādu misteru Oskaru, kas katru rītu pamostas citās mājās un pilda visdažādākos pienākumus, par kuriem nav īsti skaidrs, kas varētu būt to pasūtītājs? Atbildes no šīs filmas gaidīt ir lieki, citādi jau tas nebūtu mindfuck. Un citādi jau tā nebūtu filma, kurā pilnīgi random un dīvainā lomā parādās Kailija Minoga, kuru turklāt gandrīz nav iespējams atpazīt. Skaidrs gan, ka filmas zvaigzne ir Deniss Lavāns, kurš pārtop no viena personāža otrā tik organiski, ka brīžiem tu aizmirsti, ka tas ir joprojām tas pats personāžs. Katrā ziņā grima mākslinieks te ir plosījies nepajokam.
Beigu beigās tu tā īsti nevari saprast - ko tev šī filma ir pastāstījusi (un vēl jo vairāk šīzīgu to padara nobeigums ar limuzīniem - pilnīgs vājprāts!), un tad tu domā - vai tu šo filmu ieteiktu draugiem, jo īpaši pēc tam, kad draugi tev rekomendējuši skatīties "Elfu" ar Brendanu Freizeru galvenajā lomā? Nez, nez? Nē, droši vien tomēr ieteiktu. Kaut vai tāpēc vien, lai viņi šo filmu būtu redzējuši un varētu ar tevi apspriest to, kāda tā ir šīze.
2014-12-28
comments powered by Disqus