Ten New Songs
Starp "The Future" un "Ten New Songs" pagāja deviņi gadi, no kuriem lielu daļu (veselus piecus gadus) Koens pavadīja klosterī kalnos, droši vien, mēģinot izārstēties no Casio sintezatora nodarītajam kaitējumam savai psihei. Rezultātā radušās desmit jaunās dziesmas, protams, būtu pārspīlēti saukt par jaunām - gan tālab, ka melodiski un aranžējumos Koens te drīzāk atgriežas pie pats savas pagātnes, gan tālab, ka, piemēram, dziesmu "My Secret Life" viņš bija sācis rakstīt jau 1988.gadā.
Tas gan vispār ir zināms, ka Koens dziesmu sacerēšanas ziņā vienmēr ir bijis tāds kā anti-Dilans, viņam gan teksti, gan melodijas nāk lēnām un smagi, ilgu pārdomu rezultātā, kas gan itin bieži ir tā vērtas. Pirmās ieraksta sekundes gan ir itin pārsteidzošas - ievada ritms, kas tev liek domāt par deviņdesmito gadu Ērika Kleptona ierakstiem, kam seko sievietes vokāls, kuram tikai pēc kāda brīža pievienojas pats Koens. Tā laikam nav nejaušība, ka uz albuma vāka Koens ir kopā ar Šāronu Robinsoni - viņas loma ierakstā ir patiešām milzīga, un reizēm šķiet, ka pats Koens ir tikai viņas pavadošais mūziķis - tipisks piemērs tam būtu "Here It Is", kur Koens izteikti būtu saucams par bekvokālistu. Tāpat ir ar, manuprāt, ļoti skaisto "Alexandra Leaving". Interesanti, ka šo dziesmu Koens radījis, par pamatu izmantojot kāda grieķu dzejnieka tekstu, kas gan bija veltīts Aleksandrijai kā pilsētai, nevis Aleksandrai kā sievietei). Tā vien šķiet, ka no klostera Koens bija atgriezies daudz mierīgāks kā devies uz to - kamēr "The Future" bija apokaliptiski politizēts ieraksts (un vispār Koens politiskākam saturam bija pievērsies jau vismaz kopš "First We Take Manhattan"), tad jaunajā tūkstošgadē viņš iegāja atslābinātāks un pievērsies vairāk mīlestības tēmai, turklāt - pozitīvā, nevis ciniskā gaismā (arī tāda viņam, kā nekā, savulaik bijusi raksturīga). Iespējams, šajā ierakstā, ja neskaita jau pieminēto Aleksandru, neviena dziesma mani līdz galam nepārliecina pati par sevi, bet šis ir viens no tiem Koena albumiem, ko ir patīkami klausīties - ja man būtu vaļīgāks (paša noteikts) režīms vinila iegādei, "Ten New Songs" būtu tur daudz lielākas iespējas nonākt nekā "I'm Your Man" vai "Various Positions" (nemaz nerunājot par "The Future"). Patīkama fona mūzika, ja ne gluži izcils pamatēdiens.
Tas gan vispār ir zināms, ka Koens dziesmu sacerēšanas ziņā vienmēr ir bijis tāds kā anti-Dilans, viņam gan teksti, gan melodijas nāk lēnām un smagi, ilgu pārdomu rezultātā, kas gan itin bieži ir tā vērtas. Pirmās ieraksta sekundes gan ir itin pārsteidzošas - ievada ritms, kas tev liek domāt par deviņdesmito gadu Ērika Kleptona ierakstiem, kam seko sievietes vokāls, kuram tikai pēc kāda brīža pievienojas pats Koens. Tā laikam nav nejaušība, ka uz albuma vāka Koens ir kopā ar Šāronu Robinsoni - viņas loma ierakstā ir patiešām milzīga, un reizēm šķiet, ka pats Koens ir tikai viņas pavadošais mūziķis - tipisks piemērs tam būtu "Here It Is", kur Koens izteikti būtu saucams par bekvokālistu. Tāpat ir ar, manuprāt, ļoti skaisto "Alexandra Leaving". Interesanti, ka šo dziesmu Koens radījis, par pamatu izmantojot kāda grieķu dzejnieka tekstu, kas gan bija veltīts Aleksandrijai kā pilsētai, nevis Aleksandrai kā sievietei). Tā vien šķiet, ka no klostera Koens bija atgriezies daudz mierīgāks kā devies uz to - kamēr "The Future" bija apokaliptiski politizēts ieraksts (un vispār Koens politiskākam saturam bija pievērsies jau vismaz kopš "First We Take Manhattan"), tad jaunajā tūkstošgadē viņš iegāja atslābinātāks un pievērsies vairāk mīlestības tēmai, turklāt - pozitīvā, nevis ciniskā gaismā (arī tāda viņam, kā nekā, savulaik bijusi raksturīga). Iespējams, šajā ierakstā, ja neskaita jau pieminēto Aleksandru, neviena dziesma mani līdz galam nepārliecina pati par sevi, bet šis ir viens no tiem Koena albumiem, ko ir patīkami klausīties - ja man būtu vaļīgāks (paša noteikts) režīms vinila iegādei, "Ten New Songs" būtu tur daudz lielākas iespējas nonākt nekā "I'm Your Man" vai "Various Positions" (nemaz nerunājot par "The Future"). Patīkama fona mūzika, ja ne gluži izcils pamatēdiens.
2016-10-21
comments powered by Disqus